Pirms ārsta ierašanās
Ja ir aizdomas, ka cilvēku piemeklējis insults, viņam noteikti jāpalīdz, pirms paguvusi ierasties ātrā neatliekamā palīdzība.
* Zem slimnieka galvas un pleciem jāpaliek augsti spilveni.
* Jāatpogā apkaklīte, jāatslābina kaklasaite, jāatver logs.
* Slimniekam zem mēles jāpaliek 4–5 pulverī saberztas glicīna tabletītes.
* Ja cietušais ir spējīgs norīt, viņam var iedot pustableti aspirīna.
* Ja ir tāda iespēja, jāizmēra asinsspiediens. Ja tas ir augstāks nekā parasti, slimniekam jāiedod kāds spiedienu pazeminošs preparāts – taču ne klofelīns, jo tam piemīt strauja reakcija, bet krasi samazināt spiedienu nekādā gadījumā nedrīkst, jo tā kaitējums smadzenēm var pastiprināties.
Noturēties slimniekam līdz ārsta atbraukšanai palīdz arī sena japāņu dziednieciskā metode šiatcu.
* 1,5–2 minūtes ar pirkstu masē tā saukto reanimācijas punktu, kas atrodas starp virslūpu un deguna starpsieniņu. Uzspiedieniem jābūt intensīviem, pirkstu griež pulksteņa rādītāja virzienā.
* Labā roka jāuzliek saules pinuma vietai ar pirkstiem uz augšu un nedaudz sāņus atvirzītu īkšķi, bet kreisā – mazliet augstāk, ar sirds virzienā vērstiem pirkstiem un gandrīz pilnībā nosedzot labās rokas pirkstus. Tādā veidā slimnieku var samērā ilgi noturēt pie dzīvības, neļaujot viņam nomirt.
Krellītes, rotaļlietas un flomāsteri
Kad slimnieks atguvis samaņu un sāk kaut pavisam nedaudz kustēties, viņam uz slimnīcu vēlams aiznest lūgšanu krelles, bet, ja tādu nav, – kādu līdzīgu pašdarinātu lietiņu, piemēram, uz rupja diega savērtas paprāvas krellītes vai žāvētus mežrozīšu augļus. Jāielāgo viens: jo ātrāk slimnieks sāks censties kaut ko noturēt paralizētajos pirkstos, jo straujāk ritēs atveseļošanās.
Ātrāk atjaunot roku kustību funkcijas palīdz arī tāda bērnu rotaļlieta kā mozaīka – dažādu krāsu nagliņas jāieliek caurumiņos. Tā slimniekam liek koncentrēt uzmanību un sajūtām pirkstos, bet vēlme noteikti iedabūt nagliņu pamatnes caurumiņā palīdz nervu impulsiem izlauzties līdz delnai.
Kad delnas kustības būs kaut nedaudz atjaunojušās, tad par terapeitisku instrumentu labi var izmantot adatu un diegu. Pat ja slimnieks nekad nav pratis ne šūt, ne izšūt, viņš var vienkārši diegt kopā auduma gabaliņus vai censties tiem piešūt pogas.
Vēl viens roku kustību atjaunošanas veids pie mums atnācis no Ķīnas. Kolīdz slimniekam parādījās niecīgākās delnas kustības, turienes mediķi viņam tūlīt pat deva pirkstos otu un papīra lapu, un viņš sāka vilkt hieroglifus (visbiežāk – Budas vārdu). Iesākumā gan ota, gan papīra lapa bija lieli, bet pakāpeniski šie darbarīki tika nomainīti pret arvien mazākiem. Un slimnieks no visas sirds centās iespējami skaidrāk uzrakstīt hieroglifu.
Mēs uz papīra lapas ar zīmuli varam uzvilkt jebko: ģeometriskas figūras, burtus vai ko citu un kopā ar flomāsteru to iedot insulta slimniekam, kuram šos mūsu “hieroglifus” vēlams apvilkt 3–5 reizes dienā.
Kādu mīkstu priekšmetu (noder arī paprāva mīkstā rotaļlieta) ieteicams nolikt arī pie slimnieka kājām – tā, lai viņš šai lietai varētu iekniebt ar kāju pirkstiem. Principā tas ir tas pats, kas rokām mozaīka (krelles, adata): koncentrēšanās, kas nepieciešama uzdevuma izpildei, uzlabo nervu impulsu caurlaidību, un kustības funkcijas ātrāk atjaunojas.
Masāža
Masāža kustību atjaunošanai pēcinsulta periodā ir obligāta. Vēl vairāk – tā ir viena no visefektīvākajām ārstniecības procedūrām. Masāžu slimniekam sāk veikt jau slimnīcā, taču tā noteikti jāturpina arī mājās. Masāža ne tikai uzlabo asinsriti paralizētajās ķermeņa daļās, tā pasargā arī no izgulējumu veidošanās, kas ir visai bieža parādība gulošiem slimniekiem.
Iesākumā, protams, masāža jāveic masierim. Taču, uzmanīgi vērojot viņa darbošanos, nepieciešamās kustības un manipulācijas var ielāgot ikviens. Sākumā dažas minūtes viegli, bez uzspiešanas glauda un izberzē visu slimnieka ķermeni. Pēc tam var pievērsties ekstremitātēm. Jāsāk ar veselo roku (kāju) un tikai pēc tam jāpāriet pie paralizētās. Muskuļi, kuros tonuss ir paaugstināts (zem rokām jūtama spriedze), jāmasē mīkstām, maigām kustībām, toties muskuļi, kas atrofējušies (vāji, slābani), jāizmīca intensīvāk.
Masāžas ilgums jāpalielina pakāpeniski no 5 līdz 20 minūtēm. Minimāli nepieciešamas vismaz 30 procedūras, tad pēc 10 dienu pārtraukuma kursu atkārto.
Duets ar magnetofonu
Teicams terapeits, kas palīdz atjaunot runasspējas, ir magnetofons. To var novietot līdzās gultai, un lai slimnieks cenšas izrunāt kaut kādus vārdus, vienalga, kā tie sanāk, kas tiek ierakstīti lentē. Pēc tam, ierakstu noklausoties, jācenšas pateikto atkārtot, pie viena mēģinot izlabot arī izrunu. Šāda audiometode palīdz visai ātri atjaunot runasspējas.
Magnetofons noder arī mierīgu, plūstošu dziesmu atskaņošanai, kuras slimniekam jāmēģina dziedāt līdzi, cenšoties iespējami skaidrāk atkārtot vārdus un noturēt melodiju. Labums no šādas dziedāšanas ir arī tāds, ka ritmisku skaņu atdarināšana normalizē elpošanu un sirdsdarbību.
Atklāti sakot, pēcinfarkta periodā slimnieku nekādi nedrīkst atstāt klusumā. Ar viņu noteikti jārunā, turklāt jautājumus jācenšas uzdot tā, lai viņš nevarētu atbildēt tikai ar “jā”, “nē” vai galvas mājieniem. Nepieciešams panākt, lai viņš sakopotu visu savu gribasspēku un censtos atbildēt teikumā.
Fitoterapija
Pēcinsulta atjaunošanās periodā labi palīdz fitolīdzekļi, taču tos var sākt lietot tikai tad, kad slimnieka runasspējas un kustības jau atjaunojušās vismaz par 30–40%.
* 500 g mežrozīšu paaugļu aplej ar 3 litriem karsta ūdens, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, stundu nostādina siltā vietā, tad izkāš un pielej 38 grādus siltam vannas ūdenim. Vannu sagatavo ik pēc dienas, kurss – 20–30 procedūras.
* Divas trīs reizes dienā paralizētajās ekstremitātēs ierīvē jebkuru “gaistošu” ziedi, piemēram, augu vai vazelīna eļļu, kas vienādās daļās sajaukta ar spirtu.
* Ēdamkaroti sasmalcinātu baltās sētvijas sakņu aplej ar 1,5 glāzēm degvīna, nedēļu nostādina siltā vietā, tad izkāš. Lieto no rīta un vakarā pēc ēšanas pa 25 pilieniem, atšķaidītus 2 ēdamkarotēs ūdens.
Visbeidzot – ik mirkli jāpatur prātā, ka pats galvenais insulta seku ārstēšanā ir slimnieka pozitīvais noskaņojums. Citiem vārdiem – cilvēkam ir jāgrib atveseļoties, jo tad iespēja atgriezties normālā dzīvē pieaug līdz 97 procentiem.