Puķu sīpolu dalīšana palīdz saglabāt to veselību un nodrošina bagātīgu ziedēšanu nākamajā gadā. Laika gaitā tie veido blīvus pudurus, kā rezultātā zied mazāk. Tāpēc dārznieki iesaka tos dalīt ik pēc dažiem gadiem, kā ziņo Marta Stjuarte.
Labākais laiks sīpolu dalīšanai ir pavasara beigās vai vasaras sākumā, kad augi ir beiguši ziedēt un lapas ir nodzeltējušas un novītušas. Tas ļauj tiem uzkrāt barības vielas tālākai attīstībai, un stādīšanas vietas joprojām ir skaidri redzamas.
Ja tos nedalāt pavasarī, varat tos sadalīt rudenī, taču noteikti dariet to, pirms augsne sasalst. Vairumā reģionu šis periods ir no oktobra beigām līdz novembra vidum. Ziemā sīpolu izrakšana ir gandrīz neiespējama sasalušas zemes dēļ.
Eksperti iesaka ievērot piesardzību. Visbiežāk dārznieki pieļauj kļūdu, kas rodas, bojājot sīpolus ar instrumentiem. Lai no tā izvairītos, rokat prom no augšanas vietas un pakāpeniski paceliet augsni ap tiem. Uzmanīgi paceliet sīpolus un atdaliet tos no vecāku grupas.
Vāji, mīksti vai slimi sīpoli tiek izmesti, bet veselīgie tiek saglabāti pārstādīšanai. Ir svarīgi tos nesadalīt pārāk cieši: labāk atstāt nelielas grupas, jo atsevišķi iestādīti sīpoli var radīt skrajus ziedus.
Pirms pārstādīšanas vai ziemas uzglabāšanas sīpoli jāattīra no augsnes un jāžāvē ēnainā vietā. Svarīgi, lai katrā sekcijā būtu vismaz viena “acs” tālākai augšanai.
Trauslas šķirnes, piemēram, kannas vai dālijas, neizdzīvo ziemošanu ārā. Pēc dalīšanas tās jāuzglabā vēsā telpā ar mērenu mitrumu. Lai to panāktu, sīpolus iesaiņo papīrā un regulāri pārbauda: ja tie ir izžuvuši, tos viegli samitriniet; ja tie ir kļuvuši mitri vai sapelējuši, tos izžāvējiet.
Regulāra sīpolu dalīšana rudenī novērš augu nogurumu un nodrošina spilgtu un vienmērīgu ziedēšanu nākamajā pavasarī.
