Kā noteikt, kad rakt kartupeļus un kurās dienās vislabāk novākt ražu

Pēc lielajām lietavām arvien vairāk nākas dzirdēt, ka būtu jānorok kartupeļus ātrāk, lai tie nesapūst zemē. Bet kā var noteikt kad tie ir vācami un kuras dienas būtu labvēlīgākās – par to šajā rakstā

Šogad mums nāksies rakt kartupeļus mēnesi agrāk, un tas nenozīmē, ka kartupeļi ir gatavi – vienkārši jūlijā bija tik stipri lieti, ka lakstu puve apciemoja gandrīz visu kartupeļu lauku. Ja jums nav līdzīgu problēmu, tad šodien pastāstīšu, kad jārok kartupeļi un kuras dienas ir vispiemērotākās šim darbam. Vēl viens svarīgs faktors – ja jūs šogad laicīgi paspējāt iesēt kartupeļus (tas ir aprīļa beigās vai maija sākumā) – tad arī tas ir ļoti labi, jo tad tie paspēja izaugt līdz sākās lietavas.

Daudzi dārzkopji jau vasaras vidū sāk uzrakt agrīnās kartupeļu šķirnes, lai palutinātu sevi ar jauniem kartupelīšiem. Pieredzējuši dārzkopji šajā posmā prot uzrakt tā, ka izrauj tikai vislielākos bumbuļus no atsevišķiem ceriem, bet pārējos atstāj tālākai augšanai.

Līdz augustam jau sākas masveida rakšana tām šķirnēm, kas paredzētas tūlītējam patēriņam: tās ir starpposma un vidēji vēlas kartupeļu šķirnes. Vasaras vidū ir īpaši svarīgi laikus novākt ražu, ja vasara bijusi karsta un sausa – šādi laikapstākļi paātrina bumbuļu nobriešanu un var izraisīt agrāku ražas novākšanu nekā parasti.

Galvenā novākšana uzglabāšanai

Lai kartupeļus varētu uzglabāt visu ziemu līdz nākamajai ražai bez zudumiem, novākšanu veic vēlāk. Signāls tam ir lapu dzeltēšana, nokalšana un liekšanās. Parasti tas notiek septembrī – aptuveni 90–95 dienas pēc stādīšanas (vai mazliet vēlāk, ja vasara bija vēsa un lietaina). Šajā brīdī bumbuļi ir visvairāk piesātināti ar cieti, tiem izveidojas blīva, mehāniskiem bojājumiem izturīga miziņa. Bet ko iesākt  ja vasaras tā īsti nav bijis?

Ļoti svarīgi nenokavēt ražas novākšanu – ja kartupeļus pēc pilnīgas nogatavošanās pārāk ilgi atstāj zemē, tie var sākt atkal dīgt vai pūt, īpaši šādā mitrā laikā. Taču nedrīkst arī pārāk agri rakt – nenogatavojušies bumbuļi ir uzņēmīgi pret bojājumiem, un to plānā miziņa slikti aizsargā no puves uzglabāšanas laikā.

Kāpēc jāņem vērā reģiona, šķirnes un laikapstākļu īpatnības

Katrai kartupeļu šķirnei ir savi nogatavošanās termiņi, un tas režīms, kas der dienvidu apgabaliem, nebūs piemērots, piemēram, Kurzemei vai Vidzemes augstienēm. Ražas novākšanas laiku ievērojami ietekmē arī klimats: citur  vasaras ir īsākas, tāpēc raža jānovāc agrāk. Dienvidos, gluži pretēji. Jāvadās pēc šķirnes, gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma un augu fenoloģiskajām pazīmēm.

Kartupeļu novākšanas termiņi pa reģioniem. Dažādos valsts reģionos kartupeļu novākšanas laiks ievērojami atšķiras. Tas saistīts gan ar kopējo klimatu, gan konkrētā gada apstākļiem – karsta vai auksta pavasara, ilgstošu lietu vai sausuma dēļ.

Vidzemes augstiene, Kurzemes piejūras reģioni: Tā kā vasara šeit ir īsa un salnas iestājas agri, novākšanu ieteicams sākt jau no augusta beigām un pabeigt līdz septembra vidum. Šādos laikapstākļos to var darīt jau augusta vidū, ja iestādīti laicīgi, kā minēju sākumā.
Latgale un pierobeža: Šeit galvenais ražas novākšanas periods ir viss septembris. Dažkārt, ja septembris ir silts, darbi var ieilgt līdz oktobra sākumam. Bet tā kā šis gads ir izaicinājums, neiesakām atlikt novākšanu vēlāk par augusta beigām.

Daži dārzkopji papildus orientējas pēc Mēness kalendāra, kurš norāda īpaši labvēlīgās dienas ražas novākšanai:

Augusts: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 10, 11, 15, 16, 19, 20, 26, 27, 29, 30
Septembris: 1, 2, 3, 4, 8, 11, 12, 15, 16, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30

Nepiemērotās dienās pēc Mēness kalendāra ieteicams atteikties no rakšanas, lai samazinātu bojājumu risku uzglabāšanas laikā. Taču, ja jums nav iespējas ievērot kalendāru, rakt var arī tad, kad ir ērti.

Galvenās pazīmes, ka kartupeļi gatavi novākšanai

Pirms sākat rakt, ir svarīgi pārliecināties, ka kartupeļi ir pilnībā nogatavojušies:

-Lakstu stāvoklis. Lakstu dzeltēšana, nokalšana un liekšanās – galvenā pazīme, ka nobriešanas process ir pabeigts. Zaļas lapas un kāti liecina, ka bumbuļi vēl turpina augt un uzkrāt barības vielas.

-Bumbuļu miziņas biezums. Izrociet dažus cerus un veiciet vienkāršu testu: ja miziņa viegli noberžas ar pirkstu, kartupeļi vēl nav nogatavojušies. Ja miziņa ir blīva, gluda un izturīga pret bojājumiem – raža ir gatava.

-Bumbuļu viegla atdalīšanās. Nogatavojušies kartupeļi viegli atdalās no stublājiem bez piepūles.

-Laikapstākļi. Ražas novākšanai labāk izvēlēties sausu un saulainu dienu. Vēlams, lai vismaz nedēļu pirms rakšanas nav bijis stipru lietu – tas samazina risku un atvieglo rakšanu, padarot bumbuļus mazāk netīrus. Šis šķiet ļoti amizanti, vai ne? Vai šovasar ir bijusi nedēļa bez lietus Tavā pusē?

Īpaša uzmanība jāpievērš bojājumu skartajiem ceriem. Šādi augi jānovāc vispirms, lai problēma nepārietu uz veseliem bumbuļiem. Bojāto ceru lakstus vislabāk uzreiz utilizēt – dziļi ierakt vai sadedzināt, lai neizplatītu pa dārzu. Ja laksti ir veseli, speciāli tos nopļaut dažas dienas pirms novākšanas nav nepieciešams – to dara tikai tad, ja ir bojājumu pazīmes.

Lasi vēl: Gurķus neleju tikai ar ūdeni – es pievienoju vienu lētu komponentu, un tie aug līdz salnām

Kā pareizi novākt kartupeļu ražu

Kartupeļu novākšanas tehnoloģijai jābūt saudzīgai un precīzai, lai samazinātu zaudējumus:

-Instruments. Labāk izmantot dārza dakšas ar platiem zariem – tās mazāk bojā bumbuļus nekā lāpsta. Tas ir īpaši aktuāli smagās māla augsnēs.

-Process. Dakšas jāievada nelielā attālumā no cera, uzmanīgi jāpaceļ zeme no apakšas, cenšoties nesagriezt bumbuļus, un jāizceļ zemes pika. Visi kartupeļi jāsavāc ar rokām. Pēc tam ceru vēlams pārbaudīt, lai nepalaistu garām mazus bumbuļus. (Šis, protams, neattiecas uz industriālajiem laukiem).

-Šķirošana. Kartupeļus sadala vairākās kaudzītēs: atsevišķi glabāšanai (labākie, stingri, bez bojājumu pazīmēm), atsevišķi sēklai, atsevišķi bojātie bumbuļi tūlītējam patēriņam.

Lasi vēl: Es pārstāju dalīt kabačus visiem radiem, kad uzzināju šo recepti (dalos tajā ar jums)

-Apžāvēšana. Pēc novākšanas kartupeļus vēlams izklāt brīvā dabā uz zemes vai brezenta, lai tie mazliet apžūtu. Laba laika apstākļos pietiek ar 1–3 stundām, lai bumbuļi iegūtu izturību pret mehāniskiem bojājumiem un citām problēmām.

Uzglabāšana. Pēc apžāvēšanas kartupeļus liek maisos, kastēs vai speciālās glabātavās. Sēklai paredzētos kartupeļus ievieto atsevišķos konteineros. Bojātos vai defektīvos bumbuļus uzglabāšanai neliek – tos labāk uzreiz izmantot virtuvē.

Visu šo posmu ievērošana un rūpīga attieksme pret detaļām ir atslēga tam, lai kartupeļu raža tiktu novākta laikus, bumbuļi būtu stipri un labi saglabātos līdz pavasarim. Laicīga novākšana, pareiza šķirošana un sagatavošana uzglabāšanai palīdzēs bez zaudējumiem pārziemot un baudīt savu ražu līdz nākamajai sezonai!