Es nelaistu gurķus ar parastu ūdeni – pievienoju tam vienu lētu sastāvdaļu, un tie ražo līdz pat salnām. Šo metodi atradu vecā dārza piezīmju kladē
Katru gadu stādu gurķus, un agrāk tie man vienmēr sāka strauji nīkuļot ap augustu, īpaši, ja dienās bija karstums, bet naktīs – auksts. Lapas dzeltēja, aizmetņu kļuva mazāk, un vienā brīdī viss vienkārši apstājās. Lai gan devu mēslojumu un laistīju regulāri, bija redzams, ka augi ir noguruši, un to izskats vairs nebija tāds kā vasaras sākumā.
Tad kādu dienu atradu vecu kladi, kas man bija saglabājusies kopš veciem laikiem (iespējams tā bija vēl mana vectētiņa, jo rokrakstu bija grūti izlasīt un tas noteikti nebija manas mammas vai omes, jo viņas abas bija skolotājas ar izcilu rokrakstu), ar dažādiem piezīmēm par dārza darbiem. Starp tiem bija aprakstīta metode, ko tagad izmantoju jau trešo gadu. Ūdens ar vienu piedevu, kas reāli pagarina ražu gandrīz līdz oktobrim un maksā burtiski neko. Un pats galvenais – nekas sarežģīts, visu var izdarīt uz vietas, tieši dārzā.
Pēc vasaras vidus gurķiem, īpaši tiem, kas aug atklātā laukā, sākas nīkuļošana. Kurš pats audzē, tas zina, kā tas izskatās. Saknes sāk nogurt, lapās ir mazāk hlorofila, un tās sāk dzeltēt no apakšas. Bieži parādās miltrasa, īpaši, ja lietus mijas ar karstumu. Un, ja naktīs vēl ir auksts, aizmetņi var vienkārši nobirt. Un tad raža arī beidzas, kaut gan sezona faktiski vēl nav galā.
Kā noteikt, kad rakt kartupeļus un kurās dienās vislabāk novākt ražu
Es sāku pievienot ūdenim sodu – parasto pārtikas sodu, kāda ir katram virtuvē un ko pārdod jebkurā veikalā. Kāpēc soda? Tāpēc, ka, pirmkārt, tā ir lēta, un, otrkārt, tās iedarbība izrādījās daudz nopietnāka, nekā biju domājis sākumā.
Dzelteni matraču traipi pazudīs dažu minūšu laikā ar tīrīšanas triku, kas ir “tik apmierinošs”
Tā nedaudz sārmaina augsni, un tieši tas palīdz cīņā ar sēnēm, īpaši, kad sākas miltrasa. Turklāt soda uzlabo magnija un kalcija uzsūkšanos – šie elementi nepieciešami augšanai un ziedēšanai. Augos ierosinās process, kas it kā pamodina krūmu, un tas atkal sāk aktīvi darboties. Aizmetņu kļūst vairāk, krūms atkal kļūst zaļš, un lapas izskatās dzīvīgas.
Es to pamēģināju pirms trim gadiem un kopš tā laika nepārtraucu lietot. Rezultāts katru reizi bija vienlīdz labs. Turklāt es to darīju nevis vasaras sākumā, bet tieši tad, kad raža sāka samazināties – tātad ap jūlija beigām. Tad arī sāku laistīt ar šo šķīdumu. Un, starp citu, lūk, kā es to gatavoju.
Uz desmit litriem ūdens ņemu vienu tējkaroti sodas – bez kaudzītes. Ūdenim jābūt siltam, ne aukstam no akas. Man ir dīķa ūdens, tādēļ, tas ir tik duļķains. Arī dīķa ūdenim ir savi plusi, jo tajā ir daudz dažādu vielu, kas augiem patīk. Visu kārtīgi samaisu, lai nepaliktu ne grama nogulšņu. Pirmo reizi laistu jūlija beigās, kad redzu, ka gurķi sāk mest nost aizmetņus un kļūst mazāk zaļumu. Pēc tam laistu ik pēc desmit dienām.
Ja līst lietus un ir mitrs, tad laistu retāk – apmēram reizi divās nedēļās. Svarīgi, lai zeme zem krūmiem būtu nedaudz mitra pirms laistīšanas – nedrīkst liet uz sausu zemi, citādi saknes var sabojāt. Es pirms tam vienmēr aplaistu ar parastu ūdeni un tikai tad – ar šķīdumu. Laistu tikai pie saknēm, ne uz lapām.
Lasi vēl: Slepenais mēslojums no jūsu virtuves: kā banānu mizas palielinās jūsu ražu
Pārcensties nevajag, jo soda nav mēslojums. Ja dod pārāk bieži, augsne var kļūt pārāk sārmaina, un tad būs jāatjauno līdzsvars. Vienreiz aplaistīju divreiz pēc kārtas ar piecu dienu intervālu, un krūmi nedaudz apstājās, tāpēc tagad stingri ievēroju shēmu. Ir augi, kuriem šī metode vispār neder. Piemēram, skābenes, dzērvenes, mellenes – tām videi jābūt skābai. Arī kartupeļus neaiztieku, jo no sodas var mainīties garša. Bet gurķiem – ideāli. It īpaši, ja tie aug atklātā laukā, kur grūti nodrošināt stabilus apstākļus.
Starp citu, esmu ievērojis, ka efekts pastiprinās, ja paralēli daru vēl dažas lietas. Pirmkārt, reizi nedēļā noņemu vienu vai divas apakšējās vecās lapas, kas vairs nedarbojas. Otrkārt, piesienu stīgas un veidoju krūmu – tātad noņemu liekos pazarītes dzinumus, kas patērē spēkus.
Treškārt, reizi divās nedēļās mēsloju ar pelniem un mainu ar sodas laistīšanu. Tātad viena mēslošana ar pelniem, pēc septiņām līdz desmit dienām – ar sodu. Un vēl obligāti mulčēju dobi ar zāli vai sienu, lai mitrums neiztvaikotu. Bet lapas apsmidzinu ar sūkalām un ūdeni proporcijā viens pret pieci – pret sēnēm labi palīdz. Tas viss kopā arī dod tādu rezultātu, kas ir pamanāms pat bez pierakstiem kladē.
Pēdējo trīs sezonu laikā gurķi man ražoja par trīs līdz četrām nedēļām ilgāk. Pat septembrī vēl novācu no krūma divus līdz trīs kilogramus. Krūmi izskatījās dzīvīgi – nebija šo nokareno dzelteno stīgu, kas parasti šajā laikā karājas uz trellises (režģis, stiepļu konstrukcija, augu balsts). Ziedēšana turpinājās līdz septembra beigām, dažkārt pat oktobra sākumā vēl bija mazi, bet gardi augļi.
Protams, kļūdas arī ir bijušas. Ja laista uz sausas zemes – cieš saknes. Ja pārspīlē ar sodu – augšana bremzējas. Vienreiz sāku pārāk agri – jau jūnijā, un nekādas ietekmes nebija. Un vēl – karstā laikā laistīt drīkst tikai agri no rīta vai vakarā, citādi mitrums iztvaiko, un augi pārkarst.
