Es dzīvoju privātmājā kādā nelielā Latvijas ciematā. Māja nav jauna, taču tai piemīt savs īpašs šarms un dvēsele: virtuvē stāv veca plīts, uz verandas patīkami pasēdēt saulainās dienās, bet guļamistabā čīkstošā grīda atgādina par senatnes elpu.
Aiz mājas plešas dārzs – mans lepnums un prieks. Tur aug saldie un skābie ķirši, ābeles, pāris plūmju koki un, protams, vīnogas, bez kurām es savu dārzu nemaz nevaru iedomāties. Raža nav paredzēta pārdošanai – augļi paredzēti ģimenei un draugiem: mazmeitai, lai pati ar savām rokām no zariem varētu noplūkt ķiršus, meitai, lai pagatavotu gardus kompotus, un kaimiņienei Verai, kura kopā ar vīru dzīvo veselīgi un labprāt nāk ciemos pēc saujas svaigu ķiršu. Tomēr ir arī citi “gardēži” – rijīgie putni, kas ar prieku mielojas ar augļiem, it kā tie būtu viņu pašu dārza veltes.
Sākumā centos ar viņiem cīnīties, izmantojot senas un pārbaudītas metodes: kokā uzsietas lupatas, plastmasas pudeles un pat putnubiedēklis ar spaini galvā. Taču nekādas jēgas. Putni ne tikai netika atturēti, bet dažkārt šķita, ka viņi ar mani ironizē: kamēr es grozījos pa dārzu, viņi uzmanīgi vēroja, bet tiklīdz aizgāju, mierīgi turpināja knābāt augļus. Īpaši nekaunīgi bija strazdi un zvirbuļi – tie pat spēja apsēsties uz zara līdzās putnubiedēklim un turpat mieloties.
Tad kādu dienu, kad es par šo bēdu dalījos ar kaimiņu Pēteri – prasmīgu vīru ar zelta rokām – viņš man pavisam vienkārši ieminējās:
– Izmēģini foliju. Es savā dārzā to pakarināju – strazdi pazuda kā ar roku!
Es zināju, ka Pēteris runā nopietni un muļķības neteiks. Tajā pašā dienā nopirku 10 metrus garu virtuves folijas rulli un sagriezu to apmēram 12–15 centimetru garās, trīs centimetru platās strēmelēs. Sloksnes neatlocīju – atstāju tās vieglas, plānas un spīdīgas. Piekarināju pie ķiršu koku zariem, galvenokārt pie vainaga malām, taču tā, lai tās neaizskartu lapas. Nostiprināju ar viegliem mezgliem, lai vējš tās varētu brīvi šūpot un čaukstināt. Dažas vietās izmantoju diegu, citās – skavotāju, piestiprinot pie vecas veļas auklas.
Nākamajā rītā, malkojot tēju un veroties pa logu, pamanīju – strazdi un zvirbuļi lido garām, paskatās uz kokiem, bet nepietuvojas. Augļi palika neskarti. Jau pēc divām dienām kaimiņiene Vera, ienākot ciemos, brīnījās: – Vai tu sakarināji foliju? Tavi koki spīd kā Ziemassvētku eglītes! Un neviena putna!
Es tikai pasmaidīju un ieteicu viņai izmēģināt to pašu savās Antonovkās, jo strazdi šīs ābolu šķirnes īpaši iecienījuši. Tā arī darīja, un rezultāts izrādījās lielisks. Kopš tā laika katru pavasari mans dārzs izrotājas ar folijas strēmelēm. Tas jau ir kļuvis par ieradumu. Turklāt tas vienmēr notiek ap Lieldienām, kad tāpat pērku foliju svētku cepumiem un kūkām.
Folijai ir divējāds efekts. Tā ne tikai spīd un atstaro gaismu, bet arī, vējam plivinot, rada īpatnēju, asu un nevienmērīgu skaņu. Ornitologi skaidro, ka putniem šāda skaņa ir kā briesmu signāls. Pietiek vien ar mirdzumu vai čaukstēšanu, lai viņi izvairītos tuvoties kokam.
Tiesa, ir viens “bet”. Putni nav muļķi – ja folijas strēmelītes ilgi karājas vienā vietā un kustas maz, viņi drīz vien pierod. Tāpēc es regulāri mainu folijas atrašanās vietas un pievienoju jaunus spīdīgus priekšmetus. Dažreiz izmantoju arī vecus kompaktdiskus – man tādi krājas no seniem arhīviem. Tie, griežoties vējā, rada papildu efektu. Tomēr folija izrādās praktiskāka – tā ir vieglāka un reaģē pat uz nelielu vēja brāzmu. Reiz pat izmantoju konfekšu papīrīšu foliju ar zelta un sudraba svītrām – izskatījās svinīgi, bet putnus atbaidīja tikpat labi.
Lasi vēl: Neizmetiet šo sabojājušos produktu, jo ar to varat mēslot savus tomātus
Vecais putnubiedēklis joprojām stāv dārza stūrī, bet nu jau vairāk kā dekorācija. Galveno darbu paveic folija – lēti, vienkārši un videi draudzīgi. Nav jāvelk smagi tīkli vai jākarina neglīti maisi.
Tāpēc, ja arī jūsu dārzā spalvainie gardēži mielojas ar augļiem, nesteidzieties pirkt dārgus risinājumus vai lietot ķīmiju. Pamēģiniet foliju. Tā maksā vien dažus centus, to var piestiprināt pāris minūtēs, bet efekts ir tāds, it kā jūsu dārzu sargātu neredzams apsargs. Tikai neaizmirstiet ik pa laikam “atsvaidzināt dekorācijas” – jo putni ir ļoti vērīgi.
Ja šis padoms jums noderēja, atzīmējiet rakstu ar “patīk” un padalieties ar draugiem sociālajos tīklos. Un, protams, ar prieku gaidīšu arī jūsu komentārus un pieredzes stāstus!
