Kad mūsdienās tiek pieminēts vārs azartspēles, cilvēki parasti iedomājas, piemēram, bezmaksas kazino spēles, ruleti, spēļu automātus vai pokeru.
Bet vai Jūs esat kādreiz aizdomājušies, kad radās azartspēles un kā tās izskatījās, kādi bija to nosaukumi? Protams, tas nav modernās pasaules izgudrojums, bet gan cilvēces mantojums, kas varbūt pat radās visai nejauši.
Bet fakts, ka azartspēles radās pirms naudas izgudrošanas, ir taisnība. Pirmās ziņas par azartspēlēm ir vairāk nekā tūkstošiem gadu senas. Daži arheoloģiskie pētījumi var pat pierādīt, ka alu cilvēki jau ir veikuši derības. Dažos arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti kubiem līdzīgi priekšmeti, kuru vecums tiek lēsts vairāk nekā 40 000 gadu. Lai gan, iespējams, ka šie priekšmeti bija paredzēti citiem, piemēram, ceremoniāliem mērķiem. Pagaidām nav skaidrs, vai alu cilvēks bija tik attīstīts, lai izprastu lietu vērtības nozīmi un nejaušības elementu.
Faktiski ir tas, ka pirmās dokumentētās azartspēles parādījās senajā Ķīnā ap 2300 gadiem pirms mūsu ēras. Šī spēle līdzinājās Keno spēlei, kas ir saglabājusies līdz pat 21. gadsimtam.
Nāk no Ķīnas
To, ko šodien varat brīvi spēlēt savā mobilajā tālrunī, Ķīnā spēlēja, izmantojot numurētas kārtis no 1 līdz 80. Katrs spēlētājs pa apli padeva skaitļus, līdz kāds no tiem sakrita. Interesanti, ka jau tolaik šo azartspēli varēja spēlēt tikai īpašās ēkās apgabala gubernatora uzraudzībā, kurš par uzraudzību saņēma arī attiecīgu atlīdzību.
Papildus Keno ķīnieši devums ir arī kārtis. Ap mūsu ēras 900. gadu viņi izgudroja vēl vienu azartspēļu veidu ar kartīm, uz kurām bija attēlotas cilvēku figūras. Šīs kārtis vēlāk izplatījās visā Eiropā, un uz tām attēlotie tēli kļuva par pirmajiem priekštečiem karaļiem un karalienēm, ko mēs redzam uz kartēm mūsdienās.
Azartspēles Senajā Romā
Lai gan pirmie spēļu kauliņi jau ir atrasti vairāk nekā 5000 gadu vecās ēģiptiešu kapenēs, pirmās apstiprinātās ziņas par to, ka tos izmantoja azartspēlēm, nāk no Senās Grieķijas un Romas. Saskaņā ar liecībām šīs civilizācijas mīlēja azartspēles. Tolaik azartspēļu bija tik daudz, ka tās bija aizliegtas visā Romas pilsētā. Pārkāpējiem draudēja naudas sods, ja viņus pieķertu, speļējot azartspēles nelikumīgi.
Tomēr atjautīgie romieši drīz vien atklāja, kā šo sistēmu apiet. Viņi izgudroja pirmos kazino žetonus, kas plaši pieejami optibet un citos online kazino, un uz tiem lika likmes. Tādējādi toreizējā polecija jeb pilsētas uzraudzības patruļa nevarēja viņiem uzlikt naudas sodu, jo viņi tehniski nespēlēja uz naudu.
Tomēr senie grieķi un romieši spēlēja ne tikai ar kauliņiem. Ļoti populāras bija arī dzīvnieku cīņas, monētu mešana un, piemēram, dambrete, ko mūsdienās spēlē uz šaha galda. Spēlēja visi – no vergiem līdz pilsētniekiem un augstākajiem politiķiem.
Piemēram, imperators Klaudijs bija pārveidojis savus zirgu ratus tā, lai uz tiem būtu vieglāk mest metamos kauliņus. Viņa trakais brāļadēls Kaligula pēc dažiem gadiem konfiscēja karotāja īpašumu, lai segtu savus azartspēļu parādus. Samērā labi zināms ir arī fakts, ka romiešu karavīri rīkoja derības par tikko krustā sistā Jēzus Kristus drēbēm. Romas impērijas lielākās slavas laikos pat ar likumu bija noteikts, ka visiem bērniem jāiemācās spēlēt azartspēles un mest kauliņus.
Cilvēki vienmēr spēlēs
Protams, Ķīna un grieķu-romiešu impērija nav vienīgās vietas, kur ir saglabājušās liecības par azartspēlēm. Tās tiek pieminētas arī visās lielākajās reliģijās, piemēram, jūdaismā, islāmā vai budismā. Tomēr praktiski lielākajām valstīm, ir kāda kopīga iezīme – azartspēles visur bija kaut kādā veidā aizliegtas vai tika kontrolētas.
Tomēr to ierobežojumu iemesli dažkārt ir diezgan smieklīgi. Piemēram, Anglijas karalis Henrijs VIII aizliedza azartspēles, lai gan pats bija kaislīgs spēlmanis pēc tam, kad atklāja, ka viņa karavīri vairāk laika pavada spēlējot nekā trenējoties. Tas gan neapturēja viņa valsts spēlmaņus, jo viņa sieva un viņas brālis tika tiesāti par valsts nodevību, spēlējot azartspēles.