Jūlijā man katru gadu sākās viens un tas pats. Gurķi it kā auga, bet stīgas kļuva vārgas, lapas dzeltenas, un augļiem pat nebija ne jausmas ko iesākt…
Pāris gadus pēc kārtas es vienkārši samierinājos, domāju, ka sezona jau beigusies, lai gan vasaras vidus pat vēl nebija pienācis. Tad atradu vienu paņēmienu, kas man palīdz jau trešo sezonu pēc kārtas. Apkaisu dobi ar vienu pulveri, kas man kļuvis par glābšanas riņķi. Kopš tā laika gurķus vāc līdz pat aukstuma iestāšanās brīdim. Turklāt ne jau spaini vai divus, bet kastēm. Krustmātei, kura arī sāka darīt tāpat kā es, ir apmēram tāds pats stāsts.
Gurķiem problēmas vasaras otrajā pusē ir gandrīz visiem vienādas, un tās nav īpaši atkarīgas no laika apstākļiem. Augļi kļūst mazāki, apakšējās lapas dzeltē, tukšo ziedu vairāk, nekā vajadzētu, stīgas pūst – tas viss sākas tāpēc, ka augsne jau ir izsīkusi, naktīs ir mitrums, un arī problēmas šajā laikā pielīp biežāk.
Es pats agrāk cīnījos, kā vien mācēju, bet lielas jēgas nebija. It kā jau pabaroju, it kā apsmidzināju, bet rezultāts niecīgs. Līdz augusta beigām augi knapi vilkās, un tad viss.
Un tad man parādījās tas pats pulveris, ko tagad sargāju kā zeltu. Pērku tikai pulvera veidā – ne šķidrumu, ne granulas. Tas ir trihodermīns. Ja kāds nezina – tas ir tāds sēņu veida substrāts, kas neļauj attīstīties citām sēnēm, kas ir kaitīgas. Tā kā tas nav kaitīgs, to var izmantot, ja gribas audzēt visu godīgi un bez ķīmijas.
Sākumā domāju, ka atkal kārtējais nieks, bet izrādījās pretēji. Ar to gandrīz pilnībā pazuda miltrasa, lapas nenovīst, stublāji koši zaļi. Līdz tam biju izmēģinājis visu. Gan pelnus kaisīju, gan dolomītmiltus, gan pirku dažādus biostimulatorus, kas solīja brīnumus. Rezultāts – vienai dienai. Bet trihodermīns strādā stabili, ja visu dara kā pienākas.
Sāku to lietot kaut kur jūlija sākumā, kad jau ir daudz ziedu. Un pēc tam kaisu ik pēc desmit dienām. Sanāk piecas vai sešas reizes visā sezonā. Ne retāk, jo, ja vienu reizi uzkaisi un gaidi brīnumu – nesagaidīsi. Jēga ir tāda, lai rezultātu uzturētu, nevis vienreiz “uzbērt” un miers.
Kad apstrādāju, vienmēr skatos uz laikapstākļiem. Ja naktī bijis lietus vai pats esmu laistījis – tieši tas, kas vajadzīgs. Augsnei jābūt mitrai, jo sēne darbojas tikai tādā vidē. Kaistu apkārt pašam stublājam, nevis uz lapām. Vienam krūmam ņemu tējkaroti, ne vairāk. Pa virsu nedaudz uzirdinu zemi, lai tas iesūcas augšējā slānī. Ja gaidāms karstums, tad uzreiz pārklāju ar mulču, ko sagatavoju no nopļautas zāles. Tā mitrums saglabājas un sēne darbojas labāk.
Jau pēc nedēļas redzu, ka stīgas kļuvušas skaistākas. Lapas kļūst tumšākas un neizbālē, kā parasti. Sānu dzinumi aug ātrāk un vairāk ir sievišķo ziedu. Pēc otrās reizes jau pamanāms, ka problēmas vairs īpaši neķeras. Uz lapām nav baltu plankumu, kas agrāk vienmēr parādījās, kad sākās augusts. Septembrī vispār – skaistums. Augļi vienmērīgi un neizliekti kā āķi, pēc garšas normāli, negaršo rūgti. It kā tikko būtu iestādīts.
Bet ir lietas, ko jāņem vērā. Ja uzkaisa kopā ar ķīmiju vai kūtsmēsliem – būs ziepes. Trihodermīns iet iznīkst ja tam blakus ir kas spēcīgs. Tāpēc – nekādu kūtsmēslu un nekādas ķīmijas. Tikai tīra augsne un mitrums. Un arī – bez grafika neiztikt. Ja aizmirst un apstrādā pēc garastāvokļa, uz rezultātu cerēt nevajag.
Lasi vēl: Kabači ar skābo krējumu un ķiplokiem – maigs un aromātisks ēdiens bez liekas laika tērēšanas
Paralēli sāku darīt vēl dažas sīkas lietas, kas palīdz ne sliktāk kā pats pulveris. Izvācu visu veco un sapuvušo, kas tikai traucē. Noteikti uzstādīju režģi (špalieri), lai stīgas nemētājas pa zemi, jo tad tās samirkst un sāk pūt. Un reizi divās nedēļās apsmidzinu ar sīpolu mizas uzlējumu. Smarža, protams, nav nekāda svētku sajūta, bet darbojas lieliski. Kaitēkļu mazāk un arī pelējuma mazāk.
Lasi vēl: Kraukšķīgi un aromātiski – kā iemarinēt ķiplokus, lai visi prasītu vēl
Rezultātā varu teikt tā – ar pulveri no sešiem krūmiem iegūstu trīs vai četras kastes. Un tas līdz pat septembra beigām. Agrāk, kad par to neko nezināju, labākajā gadījumā bija viena vai divas kastes, un jau ap augusta vidu viss beidzās. Problēmkaišu gandrīz nav, un, ja arī ir – viegli un nekas traks.
Pulveri pērku tikai agro veikalos, jo tirgū bieži ir viltojumi. Skatos, lai ir derīguma termiņš labs un normāls iepakojums. Mājās glabāju burkā, kas neielaiž mitrumu, un lieku tumšā vietā, kur nav karsts. Viens iepakojums man pietiek visai sezonai. Uz vienu kvadrātmetru iztērēju apmēram desmit gramus, ne vairāk.
Lai jums lieliska un gara sezonas raža! Lai veicas!
