Pētnieki izceļ, ka šāda liela datu nesakritība ar to, cik patiesībā daudz cilvēku varētu būt gājuši bojā vīrusa dēļ, ir radušies, iespējams, diagnostikas, veselības aprūpes pieejamības, apziņošanas resursu trūkuma dēļ. Kā arī to iespējams var sasaistīt ar ekonomiskajiem aspektiem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šo divu gadu laikā vairākiem cilvēkiem nav noteikts pareizs nāves cēlonis.
“Kopējie mirstības rādītāji, visticamāk, ir daudz augstāki,” pētniekiem piekrīt Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrijeisos, ziņo tautaruna.nra.lv
Lasi vēl: Labvēlīgas dienas marta beigās: Tamāras Globas prognoze, kuras marta dienas būs visveiksmīgākās tieši tev
PVO nesen veiktajā pētījumā par veselības sistēmu kapacitāti atklāja, ka atsevišķās Āfrikas daļās tiek reģistrēti tikai 10% no visiem nāves gadījumiem.
