Pārsteidzoši bija tas, ka gados jauniem un vidējā vecuma respondentiem dominēja pavisam citas noskaņas.
Vairāk nekā puse pavēstīja, ka aizvadītajās 30 dienās viņiem pārsvarā bijušas negatīvas emocijas.
Visizplatītāko sliktā garastāvokļa cēloņu vidū minamas: nervozitāte, ko izraisa nedrošība un garantiju trūkums par turpmāko labklājību, sliktās attiecības ģimenē, nomāktības un skumju sindroms, zemais novērtējums no sabiedrības un darba devēja puses, materiālās problēmas, dzīves orientieru zudums, neticība cilvēku labestībai.
25% aptaujāto vecumā no 25 līdz 40 gadiem nešaubīgi izteicās, ka dzīvo jautri un ar dzīvi ir apmierināti.
Savukārt 15% vispār nebija nekāda viedokļa par personiskās dzīves kvalitāti – viņi dzīvo vienai dienai un neapgrūtina sevi ar domām par nākotni. 37% respondentu neslēpa, ka, garastāvokļa uzlabošanai, regulāri ieskatās glāzītē.
Apkopojot visas atbildes, jautājums: vai tiešām vecums atšķirībā no jaunības spēj dot prieku? – radās pats no sevis.
Nebūt ne visi gados vecāki ļaudis spēj regulēt un virzīt savas jūtas un noskaņas. Vislabāk tas izdodas tiem, kuri noslogo savas smadzenes kaut vai ar niecīgu prāta darbību.
Pat lasīšana, ja to dara ik dienu, dod lielu labumu. Pēc pētījuma autoru domām, trenētas smadzenes ātrāk reaģē uz negaidītām situācijām un palīdz pozitīvi uztvert apkārtējo pasauli, kas mūža otrajā pusē ir ārkārtīgi svarīgi.