Vai “Mere” veikalu tīkls pametīs Latviju? Klientu vidū valda neizpratne un satraukums
Zemo cenu veikalu tīkls “Mere” nonācis sabiedrības uzmanības centrā, raisot plašas diskusijas par tā nākotni Latvijā. Daudzi pastāvīgie klienti pauž sašutumu un bažas pēc ziņām, ka uzņēmums varētu pārtraukt darbību mūsu valstī.
Neskaidrība un dilemmas ap “Mere” darbību Baltijā
“Mere”, kuras darbība Eiropā cieši saistīta ar Krievijas kapitālu, saskaras ar aizvien pieaugošu kritiku un pretestību vairākās valstīs. Kamēr dažviet Eiropā šī tīkla veikali jau ir slēgti, Latvijā tos joprojām pārvalda SIA “Latprodukti”, un līdz šim uzņēmums uzrādījis ievērojamu apgrozījuma pieaugumu.
Tomēr pieaug spiediens arī no kaimiņvalstīm – Lietuvā tiek apsvērta iespēja noteikt sankcijas, bet Polijā “Mere” darbība jau ir pārtraukta. Šo notikumu kontekstā sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājums: vai Latvija sekos līdzīgam piemēram, un vai “Mere” nākotne šeit ir apdraudēta?
“Mere” attīstība Latvijā: strauja izaugsme uz ētisko dilemmu fona
Kopš pirmā “Mere” veikala atvēršanas Rīgā 2021. gada martā, uzņēmums SIA “Latprodukti” ir strauji paplašinājis savu darbību Latvijā. Šobrīd tīkls aptver 11 veikalus dažādās pilsētās – tostarp Ogrē, Tukumā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Ventspilī un Daugavpilī. Uzņēmums ir paudis ambiciozus plānus paplašināt tīklu līdz 16 tirdzniecības vietām visā valstī.
Finansiālie rādītāji atspoguļo ievērojamu izaugsmi – 2023. gadā apgrozījums sasniedza 20,6 miljonus eiro, kas ir par 89% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Peļņa pārsniedza 700 tūkstošus eiro. Savukārt 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums jau pārsniedzis 31,5 miljonus eiro, lai gan darbība veikta ar nelieliem zaudējumiem.
Neskatoties uz sasaisti ar Krievijas kapitālu, “Mere” joprojām spēj noturēt pircēju interesi, galvenokārt pateicoties agresīvai zemo cenu stratēģijai. Lai gan Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču īpatsvars sortimentā ir samazinājies, tās vēl arvien ir atrodamas veikalu plauktos, izraisot diskusijas par morāles un ētikas jautājumiem mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā.
Politiskais spiediens pieaug: Saeimas un sabiedrības skatījums
Diskusijas par “Mere” darbību Latvijā kļūst arvien skaļākas arī politiskajā vidē. Nacionālā apvienība aktīvi iestājas par SIA “Latprodukti” un tā īpašnieku – Krievijas pilsoņu – iekļaušanu sankciju sarakstā. Jūnijā Saeimā iesniegts lēmuma projekts, kas šobrīd tiek skatīts Tautsaimniecības komisijā.
Latvijas piesardzīgā pozīcija
Ārlietu ministrija un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) norāda: “Mere” Latvijā darbojas likumīgi, jo Polijas un Ukrainas sankcijas nav šeit juridiski saistošas. Latvija dod priekšroku kopējām ES sankcijām, kas būtu efektīvākas un vienotas. Tādējādi tiek līdzsvarotas likuma normas, ekonomiskās intereses un vērtību nostāja pret Krievijas agresiju.
Reģiona piemēri: Polija un Lietuva
Polija jau 2025. gada maijā piemēroja sankcijas “Mere” īpašniekiem, pamatojoties uz aizdomām par netiešu atbalstu Krievijas militārajām darbībām. Visi veikali Polijā tika slēgti jau 2022. gadā.
Lietuvā, kur darbojas 29 “Mere” veikali, Ekonomikas ministrija ir lūgusi izvērtēt sankciju iespēju. Lietuvas amatpersonas uzsver – valstī nav vietas uzņēmumiem, kas varētu finansiāli atbalstīt agresorvalsti.
Sabiedrības viedokļi un ekonomiskā realitāte
“Mere” nākotne Latvijā sabiedrībā izraisa pretrunīgas emocijas. Daļa iedzīvotāju nosoda faktu, ka uzņēmums ar saitēm uz Krieviju joprojām darbojas un gūst peļņu, savukārt citi novērtē iespēju iegādāties lētākas preces – jo īpaši inflācijas un augstu dzīves izmaksu apstākļos. Šī situācija izgaismo klasisko konfliktu starp ekonomisko izdevīgumu un ētiskiem vai nacionālās drošības apsvērumiem.
Lai arī kopumā Krievijas un Baltkrievijas preču imports Latvijā ir sarucis, tas nav pilnībā apstājies, un Saeimā turpinās diskusijas par to aizliegšanu.
Nākotne – starp riskiem un iespējām
“Mere” darbība Latvijā šobrīd balansē uz nenoteiktības robežas. Galīgais lēmums būs atkarīgs no Saeimas komisijas un valdības nostājas. Ja tiks pieņemtas nacionālās sankcijas, tas var būtiski ierobežot uzņēmuma darbību vai pat novest pie tīkla slēgšanas. Šāds solis var kļūt par precedentu, kas ietekmētu arī citus uzņēmumus ar līdzīgu izcelsmi.
Latvijai priekšā ir būtisks lēmums – kā līdzsvarot morāli, drošību un ekonomiku vienlaikus.
“Mere”: zemas cenas un ģeopolitiskā ēna
“Mere”, kas ienāca Lietuvas tirgū 2019. gadā, ir ieguvis popularitāti ar savu ekonomisko modeli – noliktavas tipa veikali, zemas izmaksas un ierobežots personāls. Rezultātā cenas ir par 20–50% zemākas nekā konkurentiem, kas ir īpaši pievilcīgi patērētājiem grūtos ekonomiskos laikos.
Taču zem šīs zemo cenu fasādes slēpjas sarežģīta realitāte – uzņēmumu kontrolē Krievijas pilsoņi Sergejs un Antons Šnaideri, izmantojot Krievijā reģistrēto mātesuzņēmumu “Torgservis”, kurš pārvalda arī zīmolu “Svetofor”.
