Ir pavāri, kuri miltos atstāj metāla karoti – triks, kas esot pārbaudīts gadu gaitā

Lai arī paņēmiens ar metāla karotes atstāšanu miltos radās jau pirms daudziem gadu desmitiem, tas savu nozīmi nav zaudējis pat šodien.

Arī mūsdienās šī metode var kalpot kā vienkāršs un praktisks risinājums noteiktām problēmām, kas saistītas ar miltu uzglabāšanu vai to kvalitātes saglabāšanu.

Īpaši interesanti, ka agrāk šajā paņēmienā parastas metāla karotes vietā cilvēki izmantoja pavisam ikdienišķus priekšmetus – rūpīgi nomazgātas un sausi noslaucītas dzelzs naglas. Tās visbiežāk ievietoja miltu maisos vertikāli, it kā “sargājot” produktu no bojāšanās. Vai spējat uzminēt, kāpēc tieši šāds paņēmiens tika uzskatīts par noderīgu?

Lasi arī: Gatavoju šo vecmāmiņas ābolu pīrāgu visu rudeni bez apstājas – tik garšīgs, ka pazūd no galda acumirklī

Senās tradīcijas būtība bija tāda, ka miltu maisos vertikāli ievietoja pa naglai vai pat divām, bet pirms lietošanas miltus izsijāja, kā arī izmeta naglas, kuras bija jau sarūsējuši.

Lai gan mūsdienās šis triks nav populārs, daži pavāri joprojām izmanto mūsu vecmāmiņu metodi ar nerūsējošā tērauda ēdamkarotēm.

Miltu iepakojumā, maisiņā vai pakā ievieto karoti, kas ir ievietota vertikāli. Tas tiek darīts, lai atbaidītu kaitēkļus, kas var pilnībā sabojāt produktu. Tie, kas šo triku jau ir izmēģinājuši uz sevi, apgalvo, ka metāla smarža palīdz pilnībā pasargāt miltus no dažādiem kukaiņiem un punduriem.

Karotes vietā var izmantot arī alumīnija foliju. Nelielu gabalu vajadzētu sarullēt bumbiņā un pēc tam ievietot miltu maisiņā vai traukā. Tāpat tiek ieteikts ar foliju izklāt virtuves skapīšu iekšpusi – tas būs labs profilaktisks līdzeklis pret kaitēkļiem.

Daži cilvēki traukā ieliek lauru lapas vai ķiplokus, lai atbaidītu kukaiņus no produkta. Šis aromāts nepatīk arī kukaiņiem, punduriem un kodēm, kā arī visiem citiem nelūgtiem viesiem.

Tiem, kas ir skeptiski pret šīm tautas metodēm,  atliek vienkārši savus miltus un dažādus graudu izstrādājumus ievietot hermētiski noslēgtos traukos, lai produktus pasargātu no knišļiem un kaitēkļiem, kuri jo īpaši aktivizējas karstajā vasaras periodā. Tātad – tā vairāk bija praktiska tradīcija un tautas ticējums, nevis efektīva metode.