Lai gan daudziem garšo piena produkti tāpat vien, izrādās, ka tiem piemīt arī ārstnieciskas īpašības.
Biezpiens
Jau Senajā Romā biezpienu godāja un lika galdā gan bagātie, gan nabagie un ne jau tikai tā garšas dēļ – biezpiens ir visīstākā noliktava, kurā glabājas ļoti daudz organisma veselībai vērtīgu vielu. Šā produkta lietošana uzturā normalizē elpošanas, gremošanas, asinsrites un nervu sistēmas darbību. Tas ir arī vērtīgs aterosklerozes ārstēšanai un profilaksei.
Diētiskais biezpiens ir teicams palīgs cukura diabēta, apdegumu un novājināta organisma ārstēšanai. Tas obligāti jāiekļauj ēdienkartē cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds-asinsvadu, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu slimībām.
Ja nomoka podagra, var pagatavot līdzekli pēc jogu receptes: uzkarsē (bet neuzvāra) litru pasterizēta piena, ielej traukā viena citrona sulu, samaisa un izkāš caur marli.
Katru dienu jāapēd 100–150 g iegūtā biezpiena. Pēc dažām dienām mokošās sāpes pāries. Biezpiens līdz arī pret pneimoniju. Kā zināms, lietot spirta kompreses pret šo kaiti nedrīkst, tāpēc to var aizstāt ar svaigu biezpienu – tas izsildīs ne sliktāk par degvīnu vai spirtu.
Nekādu aizliegumu biezpiena lietošanā nav. To vajadzētu ierobežot vienīgi tad, ja ir nopietna nieru patoloģija.
Krējums
Krējuma dzimtene ir Krievija, kur tas zināms gandrīz tikpat sen kā piens. Citās valstīs šo produktu vai nu maz pazīst, vai arī lieto tikai salātiem. Patiesībā krējumā ir ļoti daudz vērtīgu vielu: A, E, B1, B2, C un PP vitamīns, arī kālijs, nātrijs, fosfors.
Ārsti iesaka krējumu lietot, ja ir novājināts organisms, pret anēmiju, sliktu ēstgribu un gremošanas procesa traucējumiem. Turklāt krējums uzlabo žults izvadceļu un zarnu trakta peristaltiku. Cilvēkiem gados dietologi iesaka sviestu aizstāt ar krējumu – tajā holesterīna ir četras reizes mazāk.
Krējumu nav ieteicams lietot kuņģa un zarnu trakta čūlu gadījumos, ja ir gastrīts ar paaugstinātu skābes līmeni un aptaukošanās.