Kad un kā žāvēt sīpolus, lai tie ziemā nesapūst un saglabātos līdz pat nākamajai ražai? Pieredzējis dārzkopis no Bauskas dalās pārbaudītā metodē – soli pa solim no novākšanas līdz uzglabāšanai.
Kad vasaras darbi dārzā tuvojas noslēgumam un sīpolu dobes sāk dzeltēt, ir īstais brīdis padomāt par pareizu ražas novākšanu un sagatavošanu ziemai. Nepareizi novākti vai žāvēti sīpoli var ātri sapūt, izsīkt vai izdīgt jau ziemas vidū. Arī man reiz tā gadījās – līdz brīdim, kad pieredzējis dārzkopis no Bauskas atklāja savu pārbaudīto metodi, kas darbojas katru gadu bez izņēmuma.
Viņš uzsvēra, ka galvenais noteikums veiksmīgai žāvēšanai ir radīt optimālus apstākļus mitruma iztvaikošanai – ne pārāk karstus, ne pārāk mitrus, un ievērot pareizu secību no novākšanas līdz glabāšanai.
1. solis – pareizais novākšanas brīdis
Sīpolu novākšanu nedrīkst kavēt. Ja atstāsi tos zemē par ilgu, palielināsies iespēja sēnīšu bojājumiem. Optimālais brīdis ir tad, kad:
apmēram 70–80% lakstu ir dzelteni un nogāzušies pie zemes;
sīpola kakliņš kļūst plāns un mīksts – tas nozīmē, ka augs ir beidzis augt;
ārējās sausās mizas kļūst dzeltenas vai brūnganas;
pie laksta griezuma vairs neizdalās balts sīpolu sula.
Ja šīs pazīmes ir, sīpolus var droši rakt laukā.
2. solis – sagatavošana žāvēšanai
Sīpolus rūpīgi izrok, cenšoties nebojāt. Netīrumus notīra ar rokām – nemazgājot, jo ūdens var veicināt puvi. Izklāj tos vienā kārtā zem jumta vai labi vēdināmā vietā, kur netiek tiešie saules stari. Saule var pārkarsēt un sabojāt sīpolu struktūru.
Lakstus vēl nenogriež! Kamēr tie pilnībā nav izžuvuši, sīpols no tiem turpina saņemt barības vielas. Griešanu sāk tikai tad, kad laksti ir sausi un trausli. Kad tie ir gatavi, nogriež, atstājot 5–7 cm garu kakliņu, un apgriež arī sausās saknes.
3. solis – žāvēšana
Tas ir vissvarīgākais posms.
Žāvē apmēram mēnesi 25–30°C temperatūrā.
Sīpolus tur vienā kārtā labi vēdināmā vietā bez tiešiem saules stariem.
Ik pa laikam apgriež, lai tie žūtu vienmērīgi un neveidotos mitruma kabatas.
Kad žāvēšana pabeigta, tos sašķiro – bojātos un mīkstos izņem. Gatavam sīpolam ir sauss, cieši aizvēries kakliņš un sausas, trauslas ārējās mizas, kas švīkst, kad berzējas viena pret otru.
4. solis – pareiza uzglabāšana
Lai sīpoli saglabātos līdz nākamajai ražai:
Glabā tos vēsā, sausā un tumšā vietā – piemēram, pagrabā, šķūnītī vai pieliekamajā.
Uzglabā sietos, kastēs vai pītajos grozos, lai būtu laba ventilācija.
Ik pa laikam pārskati un izņem bojātos.
Svarīgi!
Ne visi sīpolu šķirņu veidi ir piemēroti ilgstošai uzglabāšanai. Salādveida šķirnes ar sulīgu un maigu mīkstumu pat ideālos apstākļos saglabājas tikai pāris mēnešus. Ja gribi krājumus līdz pavasarim, izvēlies uzglabāšanai piemērotās šķirnes – ar stingru struktūru un biezām sausajām mizām.
Rezultāts: ievērojot šos soļus, sīpoli ziemā nesapūst, nesāk dīgt un saglabā savu garšu un uzturvērtību līdz pat nākamajai ražai.
