Gaļas sālīšana
Sālīšana tāpat kā kūpināšana ir izsenis izmantota gaļas konservēšanas metode. Iesālīta gaļa saglabājas ilgāk, jo sāls iznīcina lielāko daļu gaļā esošo baktēriju, kā arī neļauj tajā attīstīties jauniem parazītiem.
Klasiska sālīšanas metode ir sausā sālīšana, kad gaļas gabali tiek ierīvēti ar sāli, kārtām tiek ievietoti traukā un atstāti uz ilgu laiku. Plaši izplatīta ir arī mitrā sālīšana, kad gaļa traukā tiek pārlieta ar sālsūdeni. Šis process gan ir laikietilpīgs. Iesālīšanu iespējams arī paātrināt, sāli gaļā injicējot, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu šļirci vai liela izmēra medicīnisko šļirci. Sālīšanai tradicionāli izmanto bekonu vai speķi, kā arī jūras sāli vai parasto vārāmo sāli.
Vītināšanas jeb kaltēšanas metode
Tāpat kā sālīšanas arī vītināšanas galvenais mērķis ir gaļu atdalīt no šķidruma un pagarināt tās uzglabāšanas termiņu. Tās pagatavošanai tiek izmantota sāls un dažādas garšvielas.
Dienvideiropas valstīs vītināšanai nereti tiek izmantoti lieli gaļas gabali, piemēram, cūkas kāja. Šis process tiek veikts vairākos etapos un kopā var prasīt pat 15 mēnešus. Tikmēr amerikāņi vītināšanai biežāk izmanto sloksnēs grieztus liellopu gaļas gabalus. Protams, visvairāk šī metode izmantota tieši dienvidu valstīs, jo oriģināli gaļa tika kaltēta saules staros.
Kaut Eiropā aizvien ir ražotāji, kuri gaļu vītina, izmantojot tradicionālās metodes, rūpnieciski gaļa tiek vītināta, izmantojot karstu, cirkulējošu gaisu, bet procesa beigu posmā tiek paaugstināta temperatūra, lai iznīcinātu baktērijas. Šādi apstrādāta gaļa visbiežāk tiek lietota kā uzkoda.