G7 ir apsolījusi piesaistīt 50 miljardu ASV dolāru (45 miljardu eiro) aizdevumu Ukrainai, taču šai iniciatīvai nepieciešama vienošanās starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Eiropas Komisija ir piedāvājusi dalībvalstīm trīs iespējas, kā izpildīt G7 plānu, kas paredz, ka Rietumu sabiedrotie piesaistīs 50 miljardu ASV dolāru (45 miljardu eiro) aizdevumu Ukrainas armijas un ekonomikas atbalstam cīņā pret Krievijas spēkiem.
Plānā, kas provizoriski tika apstiprināts G7 samitā jūnijā, kā nodrošinājums tiks izmantoti Krievijas Centrālās bankas imobilizētie aktīvi. Lielākā daļa no tiem (210 miljardi eiro) atrodas 27 valstu blokā.
Lai gan sabiedrotie nevar konfiscēt naudu, tie var izmantot procentus, ko tie rada, lai nodrošinātu, ka aizdevums tiek pakāpeniski atmaksāts, paši nesedzot rēķinu.
Taču šī bezprecedenta ideja ir saistīta ar vairākiem finansiāliem riskiem, no kuriem galvenais ir iespēja, ka šie aktīvi tiks atsaldēti, pirms tiks veikta atmaksa, un sabiedrotie tiks saukti pie atbildības par saistību neizpildi.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem sankcijas ir jāpagarina ik pēc sešiem mēnešiem ar vienprātīgu lēmumu, un tas nozīmē, ka viena vienīga valsts varētu bloķēt atjaunošanu un G7 plāns varētu neizdoties. Īpaši Ungārija bieži izjauca lēmumus par atbalstu Ukrainai un pašlaik neļauj Briselei piešķirt militāro palīdzību 6,5 miljardu eiro apmērā.
Lai izvairītos no šā baisā scenārija un garantētu ilgtermiņa prognozējamību, Komisija piektdien notikušajā vēstnieku sanāksmē piedāvāja trīs dažādus variantus.
Pirmais variants: iesaldēt aktīvus uz pieciem gadiem, bet katru gadu tos pārskatīt. Šādā gadījumā būtu vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, lai aktīvus atsaldētu.
Otra iespēja: atjaunot sankcijas pret Krievijas aktīviem ik pēc 36 mēnešiem un pārējās sankcijas pret Krieviju ik pēc sešiem mēnešiem.
Trešais variants: atjaunot visas sankcijas pret Krieviju ik pēc 36 mēnešiem.
Otrais variants guva visplašāko atbalstu, lai gan dalībvalstis vēl gaida konkrētu informāciju.
Piektdienas prezentāciju mutiski sniedza Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienes personāla vadītājs Bjoerns Zaiberts. Sagaidāms, ka tuvākajās dienās dalībvalstīm tiks iesniegts oficiāls priekšlikums, lai uzsāktu sarunas, kas varētu ieilgt nedēļām ilgi.
Zaiberts raksturoja trīs variantus kā pieņemamus Amerikas Savienotajām Valstīm, kas izdara spiedienu uz Briseli, lai tā rīkotos ātri un nodrošinātu, ka 50 miljardi ASV dolāru sasniedz Ukrainu līdz gada beigām. Situācija Ukrainā tiek uzskatīta par smagu, un sabiedrotie baidās, ka Krievija ziemā varētu izraisīt humanitāro krīzi.
Tomēr pēdējās nedēļās steiga samazinājās pēc tam, kad ASV viceprezidente Kamala Harisa nomainīja prezidentu Džo Baidenu demokrātu kandidāta amatā, radot cerības, ka Donalds Tramps, kurš ir apsolījis pārtraukt ASV palīdzību Kijevai, tiks turēts tālāk no Baltā nama.