Šajā izšķirošajā gadā klimata pārmaiņu finansēšanas jomā ir pienācis brīdis stiprināt Pasaules Bankas un SVF spējas nodrošināt jaunattīstības valstīm finansējumu klimata pārmaiņu jomā, raksta Euronews.
Bretonvudsas iestādes, kas tika izveidotas pirms 80 gadiem, 1944. gada jūlijā, laikā, kad daudzas jaunattīstības valstis vēl nebija ieguvušas neatkarību, atspoguļo pavisam cita laikmeta pārvaldību un prioritātes.
Tomēr, neraugoties uz to trūkumiem, abas iestādes joprojām ir būtiski instrumenti, ar kuru palīdzību Eiropas valstis var mobilizēt klimata un attīstības finansējumu valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem un tādējādi īstenot Eiropas klimata mērķus.
Pasaules Bankai starptautiskajā sistēmā ir unikāla loma. Tās galvenā funkcija – piesaistīt akcionāru kapitālu, aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos un pēc tam lēti aizdot jaunattīstības valstīm – ir efektīva un izņēmuma kārtā.
Kopš tās izveides 1944. gadā Pasaules Bankas Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (IBRD) no akcionāriem ir saņēmusi 19 miljardus ASV dolāru (17,7 miljardus eiro) un pārvērta tos vairāk nekā 800 miljardu ASV dolāru (744,9 miljardu eiro) aizdevumos.
Lai gan reģionālajām attīstības bankām (piemēram, Āfrikas Attīstības bankai un Eiropas Investīciju bankai) ir liela nozīme, neviena no tām jaunattīstības valstīm nepiešķir aizdevumus tādā apjomā kā Pasaules Banka.
Deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados galvenā kritika pret Banku bija par to, ka tā aizņēmējām valstīm uzspiež kaitīgus politikas nosacījumus.
Taču debates ir mainījušās un tagad aktīvisti un pasaules dienvidu valstu vadītāji vēlas vairāk no tā, ko banka var piedāvāt. Tomēr viņi uzskata, ka tā ir pārāk maza un pārāk lēna, lai risinātu mūsdienu klimata pārmaiņu un ģeopolitiskās sadrumstalotības problēmas.
Šāda prasība bija redzama Āfrikas valstu vadītāju sanāksmē pavasarī, kad līderi aicināja Pasaules Bankas koncesijas aizdevumu nodaļai – Starptautiskajai attīstības asociācijai (IDA) – piešķirt rekordlielus līdzekļus – 120 miljardus ASV dolāru jeb 111,7 miljardus eiro.
IDA ir īpaši svarīga loma valstīs ar ierobežotu piekļuvi kapitāla tirgiem. Par katru donora piešķirto dolāru IDA iegūst 3,5 dolārus, vienlaikus atbalstot valstu īpašumā esošās sistēmas un nodrošinot elastību, lai reaģētu uz krīzēm.
Neraugoties uz acīmredzamajām priekšrocībām, Āfrikai trūkst piekļuves pieejamam kapitālam. Eiropai, kuras iedzīvotāji strauji noveco, trūkst daudzu no šiem resursiem, taču tai ir finanšu kapitāls.
Attīstītajām valstīm, kas cenšas uzturēt “uz noteikumiem balstītu kārtību” – sistēmu, kuru jaunattīstības valstis uzskata par pēc būtības neatbilstošu to vajadzībām – Bretonvudsas iestādes ir viens no pēdējiem piemēriem, kā pašreizējā kārtība var dot tām labumu.
Kamēr ANO Drošības padome atrodas pastāvīgā paralīzē un Pasaules Tirdzniecības organizācija cīnās par savu nozīmību, Bretonvudsas institūcijas turpina strādāt, lai risinātu galvenās attīstības problēmas visā pasaulē tādā mērogā, kādam nav līdzīgas nevienai citai organizācijai.
Lai maksimāli izmantotu šīs iespējas, Eiropas valstīm būtu jākoncentrējas uz divām galvenajām politikas jomām, lai maksimāli palielinātu Bretonvudsas iestāžu finansējumu.
Pirmkārt un galvenokārt tām būtu jāatbalsta pašreizējā Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) līdzekļu papildināšana, lai sasniegtu tās finansējuma piesaistes mērķus. Koncesijas aizdevumu banka nodrošina augstu cenas un vērtības attiecību, tomēr pastāv risks, ka šogad tā nesasniegs savus līdzekļu piesaistes mērķus.
Otrkārt, Eiropas valstīm būtu jānodrošina, lai daudzsološā īpašo aizņēmumtiesību (SDR) 100 miljardu ASV dolāru novirzīšana jaunattīstības valstīm sāktu nest augļus.
Lai to panāktu, tiem būtu jāfinansē subsīdijas Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trastam un jācenšas paplašināt atbilstības kritērijus izturētspējas un ilgtspējas trastam. Eiropas Centrālajai bankai būtu arī jāļauj tās SDR novirzīt hibrīda kapitāla instrumentos – instrumentos, kas var izmantot SDR spēcīgāk nekā abi SVF trasti.