Ņemot vērā prognozējamās tarifu izmaiņas vairākās pašvaldībās, valdības piedāvātais atbalsts siltumenerģijas pieaugošo izmaksu kompensēšanai būs nepietiekams, īpaši centralizētajā siltumapgādē, kas skars ārkārtīgi lielu iedzīvotāju daļu, uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
Piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 180 eiro par megavatstundu (MWh), piešķirtais atbalsts (56 eiro/MWh) veidos tikai 31,1% no sākotnējās summas un atlikušais maksājums ir gandrīz divas reizes lielāks par iepriekšējā gada samērā augsto tarifu. Piemēram, jau šobrīd Ķekavā apstiprināts tarifs ir 279 eiro/MWh (bez PVN).
Attiecībā uz sagaidāmo Rīgas tarifu, “Rīgas Siltums” norāda, ka, lai arī šobrīd Rīgā ir zemākais tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām, tas, visticamāk, pieaugs pēc AS “Latvenergo” tarifa paaugstināšanas. No “Latvenergo” iepirktā enerģijas sadaļa ir ievērojama, un bez tās ziemā nav iespējama Rīgas siltumapgāde. Šobrīd “Latvenergo” iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā izskatīšanai tarifus, kas paredz pieaugumu dabasgāzes būtiska sadārdzinājuma dēļ. Sagaidāms, ka “Rīgas siltuma” tarifs tā ietekmē arī varētu ievērojami pieaugt. Taču, tā kā nav zināms “Latvenergo” tarifa lielums, par kādu tiks pārdota siltumenerģija, nav iespējams prognozēt tarifa pieaugumu Rīgā. Vērtējot dabasgāzes cenas biržās, ir sagaidāms, kas tas varētu būt būtisks.
Centralizētās siltumapgādes tarifu līmenis jāsaglabā tāds, lai iedzīvotājiem nebūtu jāiztērē visi uzkrājumi un jālūdz pašvaldībā mājokļa pabalsts. Tādēļ ir jāpārvērtē iedzīvotāju spējas segt tik augstas izmaksas un laicīgi jāplāno grozījumi pieņemtajā atbalsta apjomā. Šādā situācijā būs vēl grūtāk veicināt energoefektivitāti nākotnē, jo, pazaudējot iekrājumus, zudīs iedzīvotāju gatavība ieguldīt ēku sakārtošanā. To parāda jau šī samērā augsto tarifu ziema, uzsver E. Cepurītis.
Rīgas pašvaldība arī ir izvērtējusi iespējamos pasākumus, kurus iedzīvotāji var paspēt veikt pirms apkures sezonas sākuma, un noskaidrots, ka tie nespēs iedzīvotājiem tik būtiski samazināt centralizētās siltumapgādes patēriņu.
Lielai daļai rīdzinieku pat ar šī brīža valsts atbalstu izmaksas par siltumenerģiju var būt divas un vairāk reizes augstākas nekā iepriekšējā ziemā. Tādēļ Rīgas pašvaldība joprojām aicina no 50% atbalsta sadārdzinājuma segšanai virzīties tuvāk tarifu griestiem un kompensēt 80% līdz 90% no tarifu pieauguma, ko radījusi energokrīze. Līdzīgi jāpārskata atbalsts dabasgāzes izmantotājiem apkurē, vienlaikus saglabājot motivāciju aizvietot dabasgāzes apkuri un samazināt tās patēriņu, kur aizvietošana nav bijusi iespējama.
Būtiski arī nesodīt iedzīvotājus, kas nolēma ieguldīt siltumsūkņu izmantošanā, tādā veidā stiprinot valsts kopējo energoneatkarību un mazinot atkarību no dabasgāzes. Rīgas dome norāda, ka nosakot elektroenerģijas apjomu, kam nepienākas atbalsts tik augstu kā 500 kWh/mēnesī, no atbalsta tiek izslēgtas jaunas energoefektīvas ēkas, kas izmanto efektīvus siltumsūkņus apkurei.
Piemēram, jauna ēka ar apkurināmo platību 150 m2, kas sasniedz noteikumos paredzēto ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo apkures patēriņu un izmanto siltumsūkni ar transformācijas koeficientu vismaz 3, ņemot vērā 2021.gada āra gaisa temperatūras, Rīgā nevienā mēnesī nekvalificētos atbalstam.
Šādā gadījumā dabasgāzes apkurei tiktu sniegtas priekšrocības attiecībā pret siltumsūkņiem. Tādēļ Rīgas pašvaldības ieskatā siltumsūkņu īpašniekiem jānosaka pazeminātais tarifs visai patērētajai elektroenerģijai, norāda E. Cepurītis.