Personālizstāde. Jevgēnijs Mermans “Bilžu atlants” – Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ

Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ

Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

 

 

Konteksts

Jevgēnijs Mermans ir ukraiņu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd mitinās Izraēlā. Šī ceļojošā izstādē līdz Rīgai, ceļojusi caur Kijevu un Viļņu. Izstādi veido lielformāta gleznas, kuru tapšanu iedvesmojis ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kurš vairākkārt publicēts Leipcigā 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā.

Kopā ar ainavām un dabasskatiem, ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām, detalizēti atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, sejas pantus un mīmiku dažādām cilvēku rasēm un to nacionālajai piederībai, raugoties no vācu pētnieka perspektīvas, impērijas norieta un nacionālistiskās nacistu kustības dzimšanas laikā.

Mākslinieka Mermana eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne – eiropeiskajām valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.

 

Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa darbos Ir grūti atrast lokālas atsauces, kā piemēram tas ir pašreizējā gleznu sērijā, kur viņš atsaucas uz Eiropas glezniecību (vai ilustrāciju).

Tajā pašā laikā, attēlu izvēle var nebūt pilnība nejauša, iespējams saistīta ar mākslinieka biogrāfiju un ģeo – politisko realitāti. Viņa pielietotais darbības princips šeit atgādina populārās mūzikas aranžijas jeb cover praksi vai vecu filmu reproducēšanu, ar kuras palīdzību viņš piesavinās oriģinālās ilustrācijas un “ietērpj” tās jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā.

Ar šo procesu attīstās diskusija par varas attiecībām starp dominējošo kultūru un kontrolēto kultūru, ko veidojis simtiem gadu ilgs koloniālisms. Diskusiju pastiprina attēlu izvēle no šī atlanta sējuma, kas, kā minēts, attiecas uz to, ko eiropieši dēvē par “trešo pasauli”. Mermana gleznas uzsver disonansi starp rietumu apbrīnu par “cildeno mežoni” un šo “mežoņu”

okupācijas un ekspluatācijas vēsturi un atgādina, kā vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām bailes no svešā un nezināmā pārvēršas naidā un vardarbībā.

Pēdējo mēnešu laikā šīs debates un pārdomu naratīvs ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un tās pilsoņiem. Krievijas vara, kura kā ar lāča tvērienu stipri ieskāva Austrumeiropas valstis gandrīz visu 20.gs, cīnās, lai atteiktos no kultūras un ekonomikas kontroles pār bijušo Padomju Savienību, un ir pasludinājusi Ukrainu par daļu no Krievijas, bet tās pilsoņus par krieviem.

Ukrainas neatkarību un atgriešanos pie sākotnējās kultūras un valodas Krievijas hegemonija uztver kā sacelšanos, bet tuvošanos rietumu valstīm kā draudus Krievijai. Mermana gleznās apspriestais dominēšanas un kontroles jautājums tāpēc nav vēsturisks jautājums, tas ir laikmetīgs un aktuāls un skar personiski mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus. Jevgēnijs Mermans uz atlantu raugās ar gleznotāja acīm, viņš tikai atsaucas uz zīmējumiem un ignorē vāciski rakstīto tekstu, ko viņš nespēj izlasīt.

Viņa gleznieciskā maniere šajā darbu sērijā ir mazāk rūpīga un mazāk reālistiska salīdzinājumā ar atlanta izdevuma ilustratoru. Viņš izvēlas sev, kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā, apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu nodaļu no orģinālās ilustrācijas.

Rezultātā ir tapusi ļoti krāsaina gleznu sērija, ko raksturo ātri un izteiksmīgi otas triepieni, kas piešķir jaunu un papildinātu dzīvi vecajai pasaulei, ko 20.gs. lielie vēsturiskie un traumatiskie notikumi ir mainījuši līdz nepazīšanai.

Izstāde tapusi ar dāsnu Kijevas un Viļņas “Tsekh” laikmetīgās mākslas galeriju atbalstu.

Leave a Comment