Burkāni un mellenes
Viens no redzei galvenajiem un vitāli nepieciešamajiem vitamīniem ir A vitamīns. Būtībā tas ir tīklenē esošās gaismas jutīgās vielas sastāvdaļa, kura trūkums noved ne tikai pie tā sauktā vistas akluma, kad redze tumsā jaušami pasliktinās, bet arī citiem traucējumiem. Galvenie šā vitamīna avoti ir mencu aknas, olas dzeltenums, sviests, zivju eļļa. Turklāt to no paprikā, smiltsērkšķī, mežrozītēs, aprikozēs, spinātos esošā karotīna organisms spēj sintezēt arī pats. Bet rekordisti karotīna satura ziņā ir burkāni.
Burkānos ir arī antioksidanti, kas aizsargā acis no slimībām. Pateicoties šīm teicamajām īpašībām, tieši burkāni tiek ieteikti uzturā cilvēkiem ar pavājinātu redzi. Daudzi to, protams, ņem vērā, taču aizmirst, ka acīm veselīgi ir tikai svaigi burkāni.
Turklāt karotīna uzsūkšanās notiek 10–12 reižu efektīvāk, ja svaigos burkānus lieto kopā ar kādu taukus saturošu produktu. Pašas vienkāršākās un laika pārbaudi izturējušās salātu receptes ir rīvētie burkāni ar krējumu vai augu eļļu.
Par ļoti vērtīgu produktu redzei atzītas arī mellenes, jo ogas ne tikai pastiprina redzes asumu, turklāt krēslas stundā, bet arī veicina redzes aptveramā laukuma palielināšanos un mazina acu nogurumu.
Starp citu, zināms, ka Otrā pasaules kara laikā šīs ogas bija obligāti iekļautas angļu pilotu ēdienkartē. Turklāt bez karotīna mellenēs ir vēl ļoti daudz citu acīm nepieciešamu vielu: bioflavonoīdu grupai piederoši antioksidanti, bors, mangāns, varš, titāns, hroms un virkne citu.
Daudzie B
Ja cilvēkam katru dienu pieaug emocionālā slodze, stresa situācijas, īpaši jāparūpējas par nervu sistēmas veselību. Interesanti tas, ka acu un nervu sistēmas veselībai nepieciešamas ļoti līdzīgas barības vielas, konkrēti, B grupai piederīgie vitamīni.
B1 – tiamīns
Tas nepieciešams acu normālai darbībai. Ja organismā trūkst šā vitamīna, cilvēki kļūst nervozi, viņiem krasi pasliktinās pašsajūta, pazeminās darbspējas. Galvenie šā vitamīna piegādātāji ir gaļa, rudzu maize, mieži, kviešu dīgsti, raugs, kartupeļi, dārzeņi.
B2 – riboflavīns
B2 ietekmē visus organismā notiekošos maiņas procesus, to skaitā arī tos, kas notiek acs radzenē un kristāliņā. Riboflavīna deficīts pasliktina redzi krēslas stundās un naktī. Var parādīties arī sūrstēšana acīs un plakstiņos. Sīko asinsvadiņu plīsumi, kā rezultātā acīs veidojas asiņainas dzīsliņas, ir šā vitamīna deficīta dēļ. Mūsdienu medicīnā B2 izmanto acs tīklenes slimību, redzes nerva, arī kataraktas ārstēšanai. Daudz šā vitamīna ir ābolos, kviešu graudu apvalkā un dzinumos, raugā, skābpiena produktos, gaļā, aknās, riekstos un olās.
B6 – piridoksīns
Nepieciešams acu savlaicīgai atjaunošanai. Ja šā vitamīna trūkst, acis ļoti saspringst un pārāk ātri nogurst, bet reizēm B6 deficīts var izpausties kā acs raustīšanās. Lai to nepieļautu, ēdienkartē jābūt pienam, pilngraudiem, olas dzeltenumam, zivīm un kāpostiem.
B12 – ciankobalamīns
No visiem iepriekšējiem vitamīniem B12 atšķiras ar to, ka vitamīnu satur tikai dzīvnieku izcelsmes produkti. Šis vitamīns piedalās asins šūnu sintēzes procesos, būtiski ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību. Tā deficīta gadījumā acis bieži asaro, zaudē dzidrumu un pirms laika izskatās novecojušas.
Galvenie šā vitamīna avoti ir piens, siers, biezpiens, olas dzeltenums, gaļa un zivis. Lai šis vitamīns maksimāli labi uzsūktos, nepieciešamas papildu vielas. Ideālā savienojumā šīs vielas ir bietēs, tāpēc arī tās iekļaujamas diētā.
Citas vērtīgās vielas
Vēl acu veselībai nepieciešams C un E vitamīns, cinks un taukskābes omega-3, kā arī mazāk populārie luteīns un zeaksantīns.
Paši veselīgākie produkti, kas satur šīs vielas, ir:
spināti – acu muskuļu tonusam nepieciešamā C vitamīna, arī luteīna un zeaksantīna avots. Divas pēdējās vielas citos produktos sastopamas daudz retāk, bet acs tīklenes audos to koncentrācija ir diezgan augsta;
tītara (arī strausa) gaļa ir bagāta ne tikai ar olbaltumiem, bet arī dzelzi, cinku un B3 vitamīnu. Šīs
vielas rūpējas, lai redze būtu teicama, un novērš kataraktas veidošanos;
treknas zivis (tuncis, lasis, sardīnes) satur taukskābes omega-3, kas ļoti labvēlīgi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu un redzi. Lietojot uzturā zivju produktus, aizsargāti būs pat paši sīkākie acs asinsvadiņi, un tas nozīmē, ka acu veselība nostiprināsies un dažādu redzes orgānu kaišu risks mazināsies.
Redzes ienaidnieki
Svarīgi zināt ne tikai to, kas acīm veselīgi, bet arī, kas tām kaitē.
Pirmkārt, kaitīga ir pārāk liela aizraušanās ar trekniem ēdieniem un vienaldzīga attieksme pret dārzeņiem. Tāds uzturs noved ne tikai pie vielmaiņas traucējumiem un liekā svara, bet kā sekas – pasliktinātas acs tīklenes un apvalka apasiņošanas, redzes nerva kaitēm. Starp citu, pie tādām bēdīgām sekām var novest arī smēķēšana, alkoholisms un pārāk intensīva saules gaismas iedarbība.
Redzei kaitē, ja uzturā pārāk bieži lieto miltu ēdienus. Pārāk liela aizraušanās ar produktiem, kuros ir augsts ogļhidrātu daudzums (makaroni, maizes un konditorejas izstrādājumi), rosina tīklenes traucējumus.
Gados veciem cilvēkiem tas pat var rosināt aklumu. Oftalmologi apgalvo, ka redzes pasliktināšanās risks šāda uztura rezultātā īpaši augsts ir cilvēkiem pēc 40 gadiem. Tāpēc šajā vecumā ļoti ieteicams mainīt uztura ieradumus.