Dažādu valstu tradīcijas ļoti atšķiras viena no otras vairāku iemeslu dēļ, tostarp dažādu vēsturisko notikumu un īpatnību dēļ.
Trešajā vietā ir itāļu tradīcija Vecgada vakarā atbrīvoties no vecām lietām, pat mēbelēm. Šādas rīcības saknes meklējamas Senās Romas laikos.
Pastāv vairākas versijas par šādas tradīcijas rašanos: Vienkārši atbrīvoties no mantas, lai atbrīvotu vietu kaut kam jaunam; Senie romieši gribēja aizbiedēt “ļauno spēku” ar mantu izmešanu. Galvenais ir nevienu neapbērt ar nevajadzīgām lietām, pretējā gadījumā jaunajā gadā var rasties jaunas problēmas.
Piekto vietu reitingā ieņem tradīcija, kas ir plaši izplatīta musulmaņu valstīs, tostarp Apvienotajos Arābu Emirātos. Musulmaņu vidū nav pieņemts sveicināt vai ēst ar kreiso roku. Tas ir saistīts ar to, ka islāmā ir norāde, ka netīru darbu veikšanai (piemēram, mazgāšanai vai deguna pūšanai) priekšroka tiek dota šai rokai. Ar labo roku, saskaņā ar islāmu, ir jādara “tīras” lietas – jāēd, jādzer, jāģērbjas.
Sestajā vietā ierindojās Dānija – tur jau kopš 16. gadsimta ievēro tradīciju dzimšanas dienā apkaisīt dzimšanas dienas puisi ar kanēli, ja viņam nav pāra. Tradīcija radās tāpēc, ka 16. gadsimtā garšvielu tirgotāji daudz ceļoja, tāpēc viņiem nebija laika veidot ģimeni.
Septītā vieta ir piešķirta Venecuēlai. Tur tradicionāla parādība ir kavēšana. Cilvēki dzīvo nesteidzīgā tempā, tāpēc nav jābrīnās, ka venecuēlieši uz kādu pasākumu ieradīsies vēlāk, nekā plānots, pat pāris stundas vēlāk.
Astoto vietu ieņēma Vācija. Tur notiek rituāls polterabend, kas tiek rīkots dažas nedēļas pirms pāra laulībām. Topošo laulāto tuvinieki ierodas savā kopīgajā mājā ar traukiem, un tur tiek šie trauki saplēsti. Pēc tam pārim viss kopā jātīra. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties šādam rituālam, turpmāk laulātie strādās saskaņotāk.
Devītajā vietā ir Somija. Somiem tik ļoti patīk pirts, ka viņi tur pat rīko biznesa tikšanās. Tiek uzskatīts, ka šādā vidē komunikācija būs patīkamāka.
Desmito vietu ieņēma Francija. Šajā valstī Svētās Katrīnas dienā (tiek svinēta 25. novembrī), kas tiek uzskatīta par bezdelīgu sieviešu patronesi, meitenes, kas vecākas par 25 gadiem, var redzēt ģērbtas dzeltenzaļās vai zaļdzeltenās vai zaļgandzeltenās cepurēs, kas simbolizē ticību un gudrību.