Daudzbērnu tēvs: “Man ir divistabu dzīvoklis! Ja Tagad jāiet uz banku, man teikts, ka esmu jau par vecu!”

Šāda attieksme tikai pastiprina jau esošās problēmas daudzbērnu ģimenes, kurām bieži ir jāsaskaras ar finansiālām grūtībām, cenšoties izglītot bērnus un nodrošināt dzīvokli. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija pievienojas diskusijai, norādot, ka daudzām ģimenēm nav iespējams veidot ieteicamos trīs mēnešu uzkrājumus kā drošības spilvenu. Viņa uzsver, ka cilvēki bieži dzīvo “no rokas mutē,” un māmiņas, iegūstot bērna kopšanas atvaļinājumu, saskaras ar ienākumu samazinājumu par 40%.

Treija atklāj, ka dzīves izmaksas ir ievērojami pieaugušas, it īpaši trūcīgajās ģimenēs, kuras nevar atļauties ietaupījumus. Šīs problēmas pavēra plašu izaicinājumu klāstu, no bērnu audzināšanas līdz īpašuma uzkrāšanai. Šādos apstākļos valsts atbalsts un politikas pasākumi varētu spēlēt nozīmīgu lomu, veicinot ekonomisko stabilitāti un sociālo drošību daudzbērnu ģimenēs.

Armands Augustāns izceļ problēmu, ar kuru saskaras jaunās māmiņas darba tirgū, īpaši pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Viņš atzīmē, ka daudzas jaunās māmiņas, atgriežoties darbā, var piedzīvot izaicinājumus saistībā ar profesionālās attīstības trūkumu. Augustāns izsaka gatavību maksāt algu un atzīst valsts pabalstu, lai atbalstītu sievietes, tomēr saskaras ar reālajām ierobežojumiem šajā procesā.

Viņš arī pievēršas iespējamai problēmai, ka cilvēki var apzināti radīt bērnus, bet pēc tam nepieskatīt un atstāt viņus liktenī. Tomēr viņš uzsvērti norāda uz skolas nozīmi, kas jau agrīnā vecumā bērniem jāmāca par ģimenes veidošanu un bērnu aprūpi, veicinot atbildīgu pieeju vecākiem.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija papildina diskusiju, norādot, ka šobrīd sievietes arvien biežāk izvēlas radīt vienu vai pat nevienu bērnu. Viņa uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt pieņemošai pret dažādām izvēlēm, bet īpaša uzmanība jāpievērš ģimenēm, kuras vēlas radīt vairākus bērnus. Treija aicina uz atbalstu šādām ģimenēm, norādot, ka, ja valsts mērķis ir piedzimt 20 000 bērnus gadā, bet patiesībā dzimst tikai 12 000, ir jācenšas veicināt vidi, kurā sievietes var droši un labvēlīgi izvēlēties radīt vairākus bērnus.