Ir gluži dabiski, ka labā, mitrā un ne pārāk karstā vasarā vai rudenī sēņot var doties katru dienu, zinot auglīgās vietas – kaut ko atradīs. Galvenais ir doties prom agri un neaizmirst par galvenajiem sēņotāja noteikumiem: neņemt nepazīstamas sēnes, nelasīt sēnes pa lielceļiem un zālieniem un, protams, neizlikties par mežacūku, pakaišu izrakšana, meklējot mazākās sēnes.
Lai gan micēlijs atjaunojas pēc bojājumiem, tas aizņem ļoti, ļoti ilgu laiku. Ar šādu rīcību mantkārīgs sēņotājs atņem baudu ne tikai saviem konkurentiem, bet arī sev.
Lasi vēl:
Tāpat, protams, vēlams neapmaldīties mežā un laicīgi atgriezties, lai apstrādātu savāktās sēnes.
