Ceļmalā autovadītājs iegādājās ievārījuma burciņu. Viņš to atveda mājās, atvēra un iekšā ieraudzīja dīvainu ziņu

Kad Sandris beidzot atvēra burciņu, viņa istabu piepildīja aveņu ievārījuma saldā un sulīgā smarža. Šī aromātiskā pieredze pamodināja visas viņa maņas. Viņš uzmanīgi paņēma burciņu rokās, jutot tās gludo virsmu, un, ziņkārības vadīts, pabakstīja ievārījumu ar pirkstu, lai nogaršotu pirmo kumosu. Saldais un bagātīgais garšas sprādziens uz mēles viņu pārliecināja, ka viņš ir iegādājies kaut ko patiesi īpašu.

Pēc dažām gardām kumosām Sandris pamanīja vēl vienu uzrakstu – šoreiz tas atradās uz vāciņa iekšpuses. Šis uzraksts bija vēl intriģējošāks: “Valdi.”

Astrologi paziņo: “Šīm zīmēm Steidzami jānopērk Loterijas biļete, jo gaidāma ļoti milzīga veiksme”

Kas varētu būt “Valdi”? Vai tas bija vārds, kas piederēja iepriekšējam īpašniekam? Vai arī tas bija kāds slepens kods, kas nesa sevī noslēpumu? Šī negaidītā atradne piešķīra visam stāstam jaunu sižetu, radot vēl lielāku intrigu un vēlmi izzināt vairāk.

Neskatoties uz sākotnējām bažām par uz burciņas rakstīto “Atvainojiet,” Sandris nolēma turpināt baudīt ievārījumu. Viņš sev teica: “Ja kāds atvainojas, viņš taču nevēlēsies kādam nodarīt ļaunu, liekot indi ēdienā, vai ne?” Turklāt viņš juta, ka viņu sāk pārņemt saaukstēšanās, un silts dzēriens ar gardu ievārījumu bija tieši tas, kas viņam bija nepieciešams.

Ievārījuma garša bija izcila – tā atgādināja par lauku bērnību un svaigi lasītām avenēm. Sandris sēdēja pie galda, baudot ievārījumu kopā ar tēju, un aizdomājās par visu, kas noticis šajā neparastajā dienā. Viņš vēlreiz pārskatīja uzrakstus, mēģinot atrast kādu pavedienu, kas varētu izskaidrot šos noslēpumainos vārdus. Bet neskatoties uz visām šīm pārdomām, viens bija skaidrs: šis piedzīvojums ar ievārījumu paliks viņa atmiņā uz ilgu laiku, piešķirot dzīvei jaunu garšu un radot sajūtu, ka pat visparastākajās situācijās var slēpties negaidīti atklājumi un stāsti.

Lasi arī : Astroloģe Vasilisa Volodina: Zvaigznes sola neticamu veiksmi šīm zodiaka Zīmēm Jūnijā

Ar to šis stāsts kopumā arī beidzās. Tomēr prāts vēl ilgi kavējās pie noslēpumainā uzraksta un ievārījuma pārdevējas. Kopā ar Sandri mēs bieži pārdomājām, kas īsti bija noticis. Kas bija “Valdis”? Vai pārdevēja viņam bija nodarījusi pāri? Vai tā bija kāda nodevība? Varbūt viņa ilgojās atgriezties pie Valda un cerēja, ka šis uzraksts burciņas vāciņā būs vēstījums, ko viņš sapratīs?

Kāpēc viņa bija izvēlējusies šādu metodi, lai nodotu burciņu ar atvainošanos? Kā viņa cerēja, ka Valdis tieši atvērs šo burciņu, izlasīs vēstījumu un nekavējoties sapratīs tā nozīmi? Un kāpēc tieši ievārījums? Viss šķita tik noslēpumains un mulsinošs, ka mēs nespējām atrast atbildes uz šiem jautājumiem.

Kopš tā laika mana pasaules uztvere ir mainījusies. Tagad, kad ieeju veikalā un aplūkoju ievārījuma burciņas, mani acis meklē slēptus vēstījumus un likteņa zīmes. Katru burciņu es aplūkoju ar cerību un mazliet arī bažām, domājot, vai tur varētu slēpties kāds slepens uzraksts vai noslēpums, kas gaida, lai to atklātu.

Šīs domas kļuva par negaidītu ikdienas daļu. Tagad, raugoties uz jebkuru produktu plauktā, man prātā iešaujas jautājums: vai arī uz zivju konservu burciņas kāds varētu būt ierakstījis atvainošanos vai noslēpumainu vēstījumu? Vai tur varētu būt slēpts kāds cits stāsts, kuru mēs nekad neuzzināsim, ja neskatīsimies uzmanīgi?

Šis stāsts par ievārījumu un noslēpumaino uzrakstu man mācīja būt modrākam un vērīgākam, it īpaši attiecībā uz ikdienišķām lietām. Tas lika apjaust, ka arī šķietami vienkāršos priekšmetos var būt paslēpti dziļi un neparasti stāsti, kuri gaida, lai tos atklātu. Tas arī atgādināja, ka dzīve ir pilna ar negaidītiem pavērsieniem, kas var mainīt mūsu skatījumu uz pasauli un likt mums uzdot jautājumus, uz kuriem atbildes varbūt nekad neatradīsim.