- Darbā mani sauca par pelēko palīdzi līdz kādu dienu es novilku to pelēko darba formu
- Bridina jau laicīgi - Latvijas iedzīvotāju kļūdas, kas tiek pieļautas svētkos, dārgi maksās janvārī
- Ziemassvētku siera kūka “Eglīte”
- Sals vairs nav problēma: kā vienkārša darbība var palīdzēt sasildīt kājas ziemā
- Vienkārša metode kā pavairot pelargonijas, lai veidotos liels krūms
Bridina jau laicīgi – Latvijas iedzīvotāju kļūdas, kas tiek pieļautas svētkos, dārgi maksās janvārī
Lielākā daļa jeb 72 % Latvijas iedzīvotāju šogad svētku izdevumus plāno segt no saviem ikmēneša ienākumiem, nevis izmantot iepriekš uzkrātos finanšu līdzekļus, liecina bankas “Luminor” jaunākās aptaujas dati. Tas norāda, ka svētku laikā daudzi joprojām paļaujas uz regulāro algu, nevis mērķtiecīgi veidotiem iekrājumiem.
Lai svētku periods neradītu finansiālu spriedzi ilgtermiņā, ir īpaši svarīgi savlaicīgi izplānot paredzamos izdevumus un rūpīgi izvērtēt savas iespējas. Tas palīdz novērst situāciju, kurā intensīvie decembra tēriņi noved pie būtiskas budžeta samazināšanas vai piespiedu taupīšanas jau nākamā gada janvārī.
Uzkrājumu veidošana svētkiem iedzīvotāju vidū joprojām nav plaši izplatīta prakse
Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju Ziemassvētku un Jaunā gada izdevumus sedz no ikmēneša ienākumiem, 16 % aptaujāto norāda, ka ir izveidojuši uzkrājumus tieši svētku vajadzībām.
Šāda pieeja biežāk novērojama jauniešu un senioru vidū – abās šajās vecuma grupās 18 % iedzīvotāju jau savlaicīgi atliek naudu, lai segtu svētku izmaksas bez papildu finansiāla spiediena.
Tāpat mērķtiecīgāk uzkrājumus svētkiem veido iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem – tie, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 350 eiro. Šajā grupā 22 % norāda, ka veido iekrājumus svētku tēriņiem, kas var liecināt par apzinātāku un atbildīgāku budžeta plānošanu ierobežotu finanšu iespēju apstākļos.
Savukārt salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju – tikai 8 % – svētku izdevumu segšanai izmanto līdzekļus no uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem jeb tā dēvētā “drošības spilvena”.
Svētku periods nereti var kļūt par papildu finansiāla satraukuma avotu, tāpēc, veidojot svētku budžetu, ir svarīgi vispirms objektīvi izvērtēt savas finanšu iespējas. Ieteicams jau savlaicīgi noteikt, kādu summu iespējams atvēlēt svētkiem, to pārdomāti sadalot galvenajām izdevumu kategorijām – dāvanām, ēdienam, izklaidei, apģērbam, rotājumiem un citiem ar svētkiem saistītiem tēriņiem. Šāda plānošana palīdz saglabāt kontroli pār finansēm un pasargā no pārlieku lieliem un nepārdomātiem izdevumiem.
Lai svētku tēriņi neatstātu negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu arī pēc svētkiem, ieteicams laikus veidot nelielus uzkrājumus tieši šim nolūkam. Pat neliela summa, kas atlikta iepriekš, var palīdzēt izvairīties no negaidītiem izdevumiem un padarīt svētku sagatavošanos mierīgāku.
Dāvanu iegādi un svētku galda klāšanu iespējams organizēt pārdomāti, piemēram, ģimenē vienojoties par dāvanu apmaiņu izlozes kārtībā vai izvēloties pašu gatavotas dāvanas, kas prasa mazākus finansiālus ieguldījumus.
Savukārt iepirkšanās procesu atvieglo iepriekš sagatavots pirkumu saraksts, kas palīdz izvairīties no impulsīviem pirkumiem, norāda Jekaterina Ziniča, “Luminor” bankas finanšu eksperte.
Svētku izdevumu segšanai aizņemšanos plāno salīdzinoši rets iedzīvotājs, tomēr pieprasījuma pieaugums gada nogalē ir novērojams. Aptaujas rezultāti rāda, ka vien 3 % iedzīvotāju svētku tēriņiem iecerējuši izmantot patēriņa kredītu vai kredītkarti ar piešķirtu kredītlimitu.
“Lai arī aizņemties plāno tikai neliela sabiedrības daļa, mūsu rīcībā esošie dati un ikdienas novērojumi liecina, ka gada noslēgumā pieaug kredītkaršu limitu izmantošana. Šie līdzekļi tiek izmantoti gan svētku galda sarūpēšanai, gan arī apjomīgāku pirkumu veikšanai.
Papildu impulsu aizņemšanās pieaugumam nereti dod arī svētku izpārdošanas, kas mudina cilvēkus pieņemt lēmumu par sen plānotiem, finansiāli lielākiem pirkumiem, tostarp izmantojot patēriņa kredītus,” norāda Ziniča.
