Bijušais ieslodzītais naktī slepeni ielīda paralizētas sievietes mājā. No rīta viņas dēls bija pārsteigts par notikušo mājās

Mazā, tumšā istabā pamodās veca sieviete vārdā Ņura. Viņa ar ilgām paskatījās uz logu, kas bija aizsegts ar vecu aizkaru. Sieviete domāja par savu vīru un vedeklu un domāja, vai viņiem klājas labi.

Vecās sievietes dārzs bija nekopts un aizaudzis, un viņa pati gulēja gultā, nekustīga un aizmirsta. Likās, ka nāve ir nenovēršama. Taču viņa nemaz nebija tik veca – tikko bija nosvinējusi 68. dzimšanas dienu. Viņš bija pateicīgs, ka Dievs viņai bija devis tik daudzus gadus.

Lai gan vecā sieviete dzīvoja viena, viņa bija apmierināta. Reiz, nesot ūdeni no sūkņa uz ielu, viņa paslīdēja un nokrita. Viņas dēls Sergejs ieradās pie viņas no pilsētas, taču viņa jau bija ļoti slima un nevarēja kustēties.

Kopā viņi nolēma saukt palīgā Sergeja sievu. Baba Nura bija laimīga, jo zināja, ka viņi izdomās, kā viņai palīdzēt.

Viktorijas vīramāte nebija priecīga viņu redzēt, kad viņi pēc divām dienām ieradās viņas ciemā. Viktorija piebilda, ka viņas vīramāte bija problēma.

Un tad viņi ar Sergeju ieslēdzās virtuvē un čukstēja. Neatkarīgi no tā, kā Baba Nura klausījās, viņa neko nedzirdēja. Un tad no virtuves iznāca sievietes dēls. Viņa seja bija tumšāka par lietus mākoni. Viņš žēlīgi paskatījās uz nekustīgo māti, tad apskāva viņu.

Baba Nura priecājās, ka dēls viņu tagad nogādās slimnīcā. Bet tas nenotika! Dēls aizveda māti uz aukstu piebūvi un noguldīja uz cietas gultas. Viņš aizklāja bezstikla logu ar vecu lupatu un teica: “Lai māte te guļ, līdz viņa nomirst.”

Viņš sacīja, ka viņu ārstēt ir bezjēdzīgi, sirmgalvei tas vairs neko nepalīdzēs. Lūk, tā Baba Ņura guļ, lamā pati sevi par izdarīto muļķību.Un domās velta savam dēlam nelaipnus vārdus. Viņa nesaprata, kāpēc viņš tā rīkojas un kāpēc kļuvis tik nežēlīgs.

Galu galā viņa taču viena pati audzināja Sergeju un nekad viņam neko nežēloja un neliedza. Lai viņam nekā netrūktu, sieviete bez atpūtas strādāja divos darbos. Kad dēls devās uz pilsētu mācīties, viņa dabūja arī apkopējas darbu ciema padomē, lai viņam palīdzētu ar finansēm.

Lai gan viņa nekad to nevarēja iedomāties, ka viņas dēls nolēms viņu nāvei, lai pārdotu māju. Beigās tieši tā arī notika: dēls atteicās par viņu rūpēties, un, kamēr viņa bija gulējusi, vedekla meklēja mājai pircējus.

Nura tagad guļ piebūvē, bet pagalmā viņa dzird citu cilvēku balsis. Viktorija ir kā lakstīgala, kas māju izrāda potenciālajiem pircējiem, nekaunoties par slimo vīramāti. Viņa vēlas pārdot dzīvokli un turpināt savu dzīvi.

Lasi vēl: Nekad nedariet šīs 5 lietas savam vīrietim, lai saglabātu mīlestību un cieņu attiecībās turpmākajos gados

Vecenīte raud dienām ilgi, žēlo sevi un savas mājas. Viņa piedzīvo dēla nepateicību, bet viņš vismaz nebrauca un lika viņu mierā. Viņi par viņu rūpējas, dažreiz pat pabaro, bet ir skaidrs, ka viņi tikai gaida, kad viņa nomirs.