Pētījumi ar to nebeidzās. Tātad rezultātā patiešām nomira 12 cilvēki. Pakets apskatīja savas piezīmes un saskaitīja, cik dienu vai gadu katrā no gadījumiem bija pagājuši starp sapni un reālo notikumu. Izrādījās, ka attiecībā uz deviņiem no 12 cilvēkiem “pravietisks” bija pēdējais sapnis par šo cilvēku. Citus sapņus par viņiem Pakets bija nosapņojis daudz agrāk un attiecīgi tālāk no nāves dienas.
Vidējais intervāls starp sapni par pazīstama cilvēka nāvi un viņa dzīves reālajām beigām bija apmēram seši gadi. Acīmredzami, ka pat tad, ja sapni uzskata par pravietisku, nav iespējams precīzi prognozēt nāves datumu.
Pārsteidzošākais bija gadījums, kad zinātniekam sapnis par kāda sava paziņas nāvi parādījās dienu pirms tas patiešām aizgāja aizsaulē. Ne pats, ne caur paziņām Pakets ar viņu nebija uzturējis sakarus apmēram gadu.
Tomēr, redzot sapnī šā paziņas nāvi, viņš pamodās ar pilnu pārliecību, ka šis sapnis noteikti ir pravietisks. Viņš pastāstīja par to sievai un meitai, un jau nākamajā dienā saņēma e-pastu ar bēdīgām ziņām. Šoreiz sapnis patiešām paredzēja reālu notikumu.
Filozofe Rouleta uzskata – šis gadījums liek domāt, ka var iemācīties atšķirt sapņus, kas saistīti ar nāvi. Pirmie ir brīdinājums, ka nāve ir reāla – tā tikko ir pienākusi vai drīz pienāks. Otrie savukārt prognozē, ka cilvēks nomirs pēc kāda laika, vai arī tos var tulkot kā metaforu vai alegoriju.
Lasi vēl: Bieža pamošanās naktī: Par kādām saslimšanām tā mūs brīdina
Turpmāks Puketa darbs un visas šīs tēmas analīze var dot interesantus rezultātus, ir pārliecināta filozofe. Taču pastāv būtisks izaicinājums – atrast pietiekami daudz cilvēku, kuri būtu gatavi gadu gaitā pierakstīt savus sapņus un nodot savus ierakstus izpētei.