Tomēr pētījuma laikā zinātnieki pamanīja, ka tie paraugi, kas bija ņemti no “iezīmēto teritoriju” vietām, viegli “pielīp” pie virsmām. Tas pamudināja pētīt šo faktoru vairāk. Viņi jau zināja, ka visos paraugos urīns saturēja lielu daudzumu kauksīna, tomēr atšķirība ar lipīgumu bija ļoti vērā ņemama.
Pēc tam zinātnieki veica eksperimentu. Kādā dārzā viņi novietoja priekšmetu, kas bija “apzīmēts” kā kaķis. Brīvprātīgie kaķi, kas piedalījās šajā eksperimentā, uzreiz sajuta “kaķa” smaržu. Tomēr, kad tas pats urīna paraugs tika iebērts smiltīs un pēc tam nosegts, neviens no viņiem šo smaržu “nesajuta”.
Lasi vēl: Beidzot ir noskaidrots, kāpēc kaķi mēdz berzēties cilvēkiem gar kājām; Iemesls jūs pārsteigs
Un šis pētījums parādīja, ka kaķu urīna smaku rada ne tikai kauksīns, bet arī otrs savienojums, ko sauc par felinīnu, un tas nozīmē, ka tad, kad dzīvnieks apzināti “iezīmē teritoriju”, viņa urīnā izdalās arī šis te felinīns, kurš “pielīp” pie virsmām – līdz ar to, iezīmētā teritorija cilvēka degunam ir jūtama daudz ilgāk.
Ja nu gadījies, ka jūsu mājdzīvnieks kādā vietā ir iezīmējis teritoriju, kam ir nepatīkama smaka, šo vietu iesaka notīrīt ar šķidrumu, kam pievienots, piemēram, etiķis, citrona vai apelsīnu sula (lielā koncentrācijā). Iespējams, ka notīrītā vieta būs mazliet “lipīga” (ja izmantosiet augļu sulu), tomēr kaķa degunam šis aromāts šķitīs atbaidošs. Un, būsim godīgi, labāk, lai konkrētā vieta smaržo pēc apelsīniem vai citroniem, nekā pēc kaķa urīna, vai ne?