Kā auglības un labklājības simbolu šo fantastisko augu jau kopš seniem laikiem lieto arī maģijā. Taiti un Havaju salās upurēšanas rituālos cilvēka vietā bieži izmantoja banāna zaru. Mūsdienās banāns ir galvenais vudū priesteru maģijas elements.
Ir ticējums, ja līgava apprecas zem banānkoka, viņas dzīve būs laimīga. Auga lapas, augļus un ziedus izmanto rituālos, lai vairotu naudu un stiprinātu vīrišķo spēku. Vēl kāds interesants fakts no banānu dzīves. Ikviens, kam nācies paslīdēt uz banāna mizas un paklupt, zina, cik tā slidena. Tad nu, lūk, arī šai auga īpašībai tika atrasts praktisks lietojums. Senāk, lai nolaistu kuģi ūdenī, slīpni iezieda ar speķi. Bet Indijā vēl mūsdienās šim nolūkam nereti izmanto banānus. Lai nolaistu ūdenī vienu vidēja lieluma kuģi nepieciešami aptuveni 20 000 banānu.
Atšķirībā no riekstiem banānos nav tik daudz kaloriju, bet tajos ir līdz 20% ogļhidrātu, olbaltumu, tauku, daudz cietes, kas augļa nogatavošanās procesā pārvēršas cukuros.
Ogļhidrātu banānos ir divas reizes vairāk nekā ābolos un gandrīz tikpat, cik kartupeļos.
Banāni ir līderi arī kālija satura ziņā, kas ir neaizvietojams sirdsslimniekiem un hipertoniķiem: 100 g mīkstuma tā ir 376 mg. Vēl augļos ir arī kalcijs, nātrijs, fosfors, magnijs, dzelzs, virkne vitamīnu.
Indijā, kur banānus uzturā lieto jau četrus tūkstošus gadu, tie augsti tiek vērtēti arī dziedniecisko īpašību dēļ. Jau Seno Austrumu dziednieki savos traktātos rakstījuši, ka banāni palīdz pret sausu klepu, tie mitrina kuņģi, paaugstina potenci, bet auga lapas uzsūc uztūkumus.
Augļi ārstē mutes gļotādas iekaisumus, stiprina sirdi, plaušas un liesu. Indiešu ājurvēdā banāns tiek uzskatīts par pašu labāko tonizējošo līdzekli. Zaļus augļus lieto pret sliktu dūšu, neirastēniju, uzbudinātību. Mīkstie nogatavojušies augļi ir vērtīgi savelkošie līdzekļi, tie ieteicami cilvēkiem, kas sirgst ar tuberkulozi, diabētu, osteohondrozi, reimatismu, vairogdziedzera kaitēm.
Viens apēsts banāns tukšā dūšā ik rītu ir teicams vēdera izeju mīkstinošs līdzeklis, īpaši bērniem. Savukārt banānu biezeni iesaka ēst hroniskas caurejas gadījumā. Ierūgusi banānu sula labvēlīgi iedarbojas uz gremošanu, bet banānu sīrups, lietots pa 10–20 ml dienā, ārstē anēmiju un veneriskās kaites.
Taču svarīgi zināt, ka, pirmkārt, kuņģis banānu sagremo lēnām, otrkārt, ja tos lieto pārāk daudz, tie sabiezina asinis, kā arī spēj izraisīt rūgšanas procesus un meteorismu. Banāni ir ļoti sātīgi, tāpēc tos rūpīgi un lēnām jāsakošļā. Bez vajadzības tukšā dūšā un lielā skaitā tos labāk neēst, nav arī vēlams tiem uzdzert ūdeni. Banānu var apēst ēdienreižu starplaikos. Savukārt cukura diabēta slimniekiem no šiem augļiem labāk atturēties.
Pret locītavu un kāju sāpēm: 4 banānu mizas aplej ar puslitru degvīna, 40 dienas nostādina istabas temperatūrā cieši aizvērtā traukā. Ik vakaru pirms gulētiešanas ierīvē sāpošās vietas. Kurss – 20 dienas.
Pret grumbām: nogatavojušos banānu saspaida ar dakšiņu, putriņai pievieno saldo krējumu un cieti, maisa, līdz izveidojas krējuma konsistences masa. Plānā kārtiņā uzziež grumbu vietām un sejai uzklāj marli. Pēc 30–40 minūtēm ādu viegli noslauka ar siltā ūdenī samitrinātu marles tamponu. Masku liek ik pēc dienas, kurss – 10 procedūras.
Balzams matiem: banānu saberž putriņā, pievieno karoti medus, iegūto masu ierīvē mitrās matu saknēs un aptin galvu ar dvieli. Pēc 20 minūtēm izskalo un matus izmazgā ar šampūnu. Banānos esošais kālijs un vitamīni stiprina matus un padara tos spīdošus.
Avots: marketium.ru