Baltijas Asambleja, kuras sastāvā ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamenta deputāti, piektdien, 28.oktobrī, tikās, lai pārrunātu sadarbības prioritātes 2023.gadam.
Baltijas valstu drošība un stabilitāte ir galvenā prioritāte, kam seko Baltijas valstu sadarbība. valstis, kuru pamatā ir atbalsts, vienotība un solidaritāte. Tāpat parlamentārieši pieņēma rezolūciju, kurā uzsvērta nepieciešamība Baltijas valstīm sadarboties, lai atbalstītu Ukrainu, izolētu Krievijas Federāciju no pārējās Eiropas, kā arī risinātu kopīgās problēmas un draudus, kas radušies kopš Krievijas neprovocētā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā.
Rezolūcija nosoda Krieviju par iebrukumu Ukrainā un pieprasa nekavējoties izvest savu karaspēku. Starptautiskā sabiedrība aicina Krieviju izbeigt agresiju Ukrainā un pielikt punktu humanitārajai krīzei, kas radusies vardarbīgo uzbrukumu rezultātā. Deputāti arī aicina atbalstīt Ukrainas atjaunošanas plāna izstrādi pēc Krievijas iebrukuma un uzstāj, ka agresoram ir jāsaņem kompensācija.
Parlamenta deputāti stingri atbalsta Ukrainas un citu Austrumu partnerības valstu pievienošanos Eiropas Savienībai un ir apņēmušies sniegt ekspertīzi un palīdzību, lai palīdzētu tām sasniegt šo mērķi. Rezolūcijā uzsvērts, cik svarīga ir Eiropas Savienības iesaistīšanās miera un drošības uzturēšanā un reģiona enerģētikas politikas pārveidē. Asambleja ir gandarīta par šogad notikušā Trīs jūru iniciatīvas parlamentārā foruma rezultātiem un BA un Baltijas Ministru padomes auglīgo sadarbību reģionālās drošības un labklājības veicināšanā.
Tāpat parlamentārieši uzsver nepieciešamību stiprināt un paplašināt sadarbību starp Baltijas valstīm un to partneriem Ziemeļvalstīs un Beniluksa valstīs, kā arī sabiedroto lomu reģiona atturēšanā un aizsardzībā. Rezolūcijā ietverti arī ieteikumi turpmākai sadarbībai starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentiem un valdībām, kā arī Baltijas Ministru padomi aizsardzības, katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas, kā arī krīžu vadības un civilās aizsardzības jomā.
Viņi iesaka pastiprināt ārējās robežas kontroli, palielināt sabiedrības noturību un palielināt atbalstu ukraiņu bēgļiem Baltijas valstīs. Ieteikumos iekļauti arī jautājumi par sadarbību ekonomikā un digitālajā jomā, atjaunojamo energoresursu projektu attīstību un vienoto Baltijas valstu elektroenerģijas un gāzes tirgu. Ziņojumā iekļauti arī plaši ieteikumi sadarbībai tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, zinātne un pētniecība, kā arī kultūra. Baltijas Ministru padome un Baltijas Asambleja ir noteikušas, ka nākamā gada sadarbības prioritātes būs reģiona drošība un aizsardzība, enerģētiskā drošība un apgādes drošība. Tas ietver atbalstu Ukrainai. Nākamā Baltijas asambleja notiks Igaunijā, Tallinā 2023. gada 23. un 24. novembrī.