Seminārā apkopota Covid-19 liecību komplektēšanas pieredze

25.oktobrī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notika seminārs “Covid-19 pierādījumu vākšana: pieredzes apmaiņa”.

Seminārā Latvijas mantojuma un pētniecības institūciju pārstāvji dalījās pieredzē par pandēmijas laikmeta dokumentācijas iekļaušanu savos krājumos un arhīvos. Klāt bija arī sabiedrisko mediju pārstāvji, lai dalītos savās pārdomās par šo lietu.

Noslēguma ekspertu diskusijā izskanēja, ka ir nepieciešama personāla atlases koordinācija valsts līmenī. Seminārs tiks ierakstīts un ievietots muzeja Facebook un YouTube kontos. Pierādījumus, kas paliks nākotnē par pandēmijas laiku, lielā mērā ietekmēs sabiedrisko mediju, arhīvu, muzeju un pētniecības iestāžu darbība mūsdienās. Dina Auzynja, PSMVM direktores vietniece pētniecības un krājuma darbības jomā, uzsver:

“Viens no semināra galvenajiem uzdevumiem ir dialogs starp akreditētajiem muzejiem Latvijā. Mūsu mērķis ir sadarboties, lai izveidotu augstas kvalitātes Nacionālo muzeju kolekciju, kas ietver pandēmijas pierādījumus.

Taču, ņemot vērā to, ka arī pētniecības institūti un sabiedriskie mediji sniedz ļoti nozīmīgu ieguldījumu pandēmijas dokumentēšanā un liecību vākšanā, mēs, pasākuma organizatori, vēlamies viņus iesaistīt sarunā un palīdzēt citām kolekcijām.

Es uzskatīju, ka ir svarīgi atrast to, kas ir saglabāts. un arhīvi. “Seminārs “Pandēmijas kolekcijas – polarizēts sabiedrības skatījums uz slimību” noslēdzās ar diskusiju par to, vai sabiedrības polarizācija atspoguļojas Covid-19 liecību vākšanas veidā un kādi ir šīs vākšanas rezultāti. Pētniecības centra SKDS sociologs Arnis Kaktiņš, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta folkloras pētniece Ilze Ļaksa-Timinska, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturniece Anita Meinarte un Dagnija Neimane.

Diskusijā piedalījās Latvijas Sabiedrisko mediju TV redaktore Vēvere. Diskusiju vadīs PSMVM direktors Kaspars Vanags un Daina Auziņa. Vācot pierādījumus par Covid-19, muzeji ir saskārušies ar gan ārējiem, gan iekšējiem izaicinājumiem. Ārējās problēmas ietver pandēmijas strauji mainīgo raksturu un grūtības savākt paraugus. Iekšējās problēmas ietver nepieciešamību aizsargāt personālu un apmeklētājus, kā arī iespēja sabojāt smalkus artefaktus.

Semināra prezentācijās tika parādīts, ka cilvēki ir uzkrājuši individuālos aizsardzības līdzekļus, vakcīnas un citus piederumus, kā arī gatavojas tādām lietām kā mājvieta un repatriācijas lidojumi. Tomēr bija daudz mazāk pierādījumu par cilvēku faktisko slimību pieredzi, sazvērestības teoriju izplatību un pretvakcīniskām aktivitātēm.

Muzeji veido kolekcijas, pamatojoties uz savu misiju, mērķiem un uzdevumiem. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras muzeji, ir koordinācijas un resursu trūkums. Nesenā pandēmija un karš ir ietekmējuši sabiedrību kopumā, kas nozīmē, ka pastāv risks, ka muzeju kolekcijās var būt noteiktu priekšmetu dublikāti, kamēr citi notikumu aspekti nav pārstāvēti. Diskusijā tika izteikts ierosinājums padomāt par to, kā dažādas valstis varētu koordinēt savus centienus uzkrāt krājumus.

Leave a Comment