Vai antioksidanti aizkavē novecošanos un novērš ar novecošanu saistītu slimību rašanos?
Viena no galvenajām bioloģiskajām teorijām ir, ka novecošanās saistīta ar oksidāciju. Šā iemesla dēļ palielinās interese par cilvēka uzturvielu un uztura bagātinātāju antioksidantu īpašībām. Līdz šim galvenokārt pierādīts, ka augu uzturvielas vairāk aizsargā pret slimībām, kas saistītas ar novecošanos, piemēram, kardiovaskulāru slimību un vēzi, nevis aizkavē pašu novecošanās procesu.
Daudzos epidemioloģiskajos pētījumos atklāts, ka uzturs, kurā iekļauts gana daudz dārzeņu un augļu, mazina mirstību un saslimstību ar sirds-asinsvadu slimībām, audzēju, kataraktu un makulāru deģenerāciju, iedzimtām kaitēm un Alcheimera slimību. Lai arī skaidru cēlonisku sakarību ar uztura iedarbību ir grūti noteikt, šie aizsargmehānismi, iespējams, rodas uzturvielu kombinācijas un citu šajos produktos esošo vielu ietekmē. Pētījumos noskaidrots, ka cilvēka ilgmūžību uzlabo diēta, kas satur dažādus. Galvenokārt augu valsts uzturproduktus.
Vai ar uzturu tiek uzņemts pietiekami daudz antioksidantu?
Jebkādi faktori, piemēram, pārāk liels taukvielu daudzums uzturā, smēķēšana vai alkohola pārmērīga lietošana, kas izraisa pastiprinātu oksidēšanos, var palielināt antioksidantu nepieciešamību uzturā.
Uzturā esošo antioksidantu lietošanas priekšrocība ir tā, ka cilvēka pārtikā ir tūkstošiem dažādu antioksidantu, kas pieder daudzām ķīmisko savienojumu grupām. Daži oksidanti iedarbojas labāk, ja tos lieto kopā un vienlaikus ar citiem. Antioksidantu maisījums var uzlabot arī to uzsūkšanos. Piemēram, likopēns labāk uzsūcas, ja to lieto kopā ar beta karotīnu.
Cilvēkiem, kas ievēro pareizu uzturu – lieto maizi un graudaugu produktus, dārzeņus, augļus, liesu gaļu un piena produktus, būtībā nav vajadzības lietot vitamīnu un minerālvielu preparātus. Šie uzturlīdzekļi gan svaigā, gan termiski apstrādātā vai konservētā veidā nodrošina līdzsvarotu.
Tomēr šis apgalvojums tiek apšaubīts. Uzturs, ko lieto attīstītas valsts vidusmēra iedzīvotājs, nenodrošina pietiekamu daudzumu antioksidantu, drīzāk tas nodrošina nepieciešamo barības vielu daudzumu, lai uzturētu optimālu veselību.
Piemēram, kā liecina pasaulē veiktie pētījumi, Austrālijas gados jaunie iedzīvotāji nelieto uzturā pietiekami daudz augļu, lai pilnībā nodrošinātu nepieciešamo antioksidantu daudzumu (tikai 37% jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem dienu pirms veiktās aptaujas bija lietojuši uzturā augļus).
Vai antioksidantus saturošie uztura bagātinātāji ir labāki un drošāki?
Ir svarīgi būtiskās uzturvielas lietot pietiekamā daudzumā, tāpēc daudzi domā, ka būs tikai labums, ja tās tiks lietotas vēl vairāk. Taču uzņemot pārāk daudz antioksidantu, tie var sākt darboties kā prooksidanti, proti, pastiprināt oksidēšanās procesus. Turklāt prooksidanti var arī gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt bioloģiskās sistēmas.
Pamatojoties tikai uz pētījumu rezultātiem, vēl nav iespējams precīzi pateikt, vai uztura bagātinātāji tiešām uzlabo veselību un mazina slimības risku gadījumos, kad to nespēj nodrošināt uzturs.
Lai arī atsevišķos gadījumos daži antioksidanti uzlabo veselību, tomēr ir arī pretrunīgi dati par to nevēlamo ietekmi. Piemēram, E vitamīna lietošanas pozitīvā ietekme novērota Alcheimera slimības un prostatas vēža gadījumā, savukārt pārāk lielas E vitamīna devas saistītas ar palielinātu nāves iestāšanās risku dažu citu audzēju gadījumā, arī miokarda infarkta un hemorāģiskā insulta iespēju. Beta karotīna preparātu lietošana var palielināt audzēju biežumu, tāpēc tos nedrīkst lietot ilgstoši.
Antioksidanti klīniskajā praksē
Virknē gadījumu antioksidantus saturošu uzturlīdzekļu lietošana uzlabo veselību. Turklāt, izmantojot uzturam daudz augļu un dārzeņu, mazāk tiek patērēti tauki, organisms saņem vairāk šķiedrvielu, kas arī var aizsargāt pret dažām slimībām. Vitamīnu un minerālvielu preparātu lietošana nebūt nenozīmē nepilnvērtīgu uzturu vai nepareizu dzīvesveidu. Vēlamāk lietot dažādu graudaugu produktus, augļus un dārzeņus pietiekamā daudzumā, nevis paļauties tikai uz dažu antioksidantu papildu lietošanu.
Pagaidām nav rasts zinātnisks pamatojums tam, ka antioksidantus saturošiem uztura bagātinātājiem būtu ārstējoša ietekme. Uztura bagātinātāju lietošana var būt vēlama profilakses nolūkos, taču farmakoloģisko un toksikoloģisko iedarbību var vērtēt tikai tad, ja ir dati par devas lieluma ietekmi uz atbildes reakciju. Antioksidantu lietošana ārstniecībā nav pieļaujama, ja nav pierādīta to iedarbība un noskaidrots toksiskums. Daudz reālākas ir prasības, lai daudzveidīgie augu valsts uzturlīdzekļi aizsargātu pret pārāk aktīvu oksidētāju darbību.
Ārstniecības augi un garšvielas ir vērtīgs antioksidantu avots. Veselību var nostiprināt, lietojot daudzveidīgu uzturu, taču pagaidām vēl nav pilnībā noskaidrots antioksidantu uztura bagātinātāju lietošanas labvēlīgā ietekme un risks.