Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudeni un ziemu, kad zemnieki beidzot var nolikt darbarīkus un sagatavoties gaidāmajai garajai ziemai.
Svētā Mārtiņa dienas svinēšana liecina par veiksmi un labklājību nākamajā gadā. Sv. Mārtiņa gaiļu dziedāšana atgādināja pagānu rituālus. Zoss kļuva populārāka vēlākos laikos – tiek uzskatīts, ka tā aizgūta no vācu tradīcijām.
1832. gadā tirznieks K. Šilings dalījās stāstos par Mārtiņdienas svinēšanu senās pagānu tradīcijās. Tas bija priecīgs notikums, ko svinēja ar smiekliem un mūziku. Saimnieks paņēma gaili, aiznesa uz zirgu stalli un ļāva tam lidot ap zirgu, ar seju pret uzlecošo sauli. Kad visi staļļa zirgi bija galā, īpašnieks nogalināja gaili.