Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka, palielinoties cilvēku mūža ilgumam, līdz 2030. gadam ar demenci sirgstošo skaits sasniegs 66 miljonus, bet 2050. gadā – jau 115 miljonus. Savukārt Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ar demenci slimojuši vairāk nekā 6000 cilvēki.
Lielākā daļa no visiem demenču veidiem ir tās, ko izraisa skaudrā Alcheimera slimība – tā neatgriezeniski bojā nervu šūnas, pasliktinot atmiņu un citas svarīgas psihiskās funkcijas. 21. septembris ir Pasaules Alcheimera diena, kas vērš uzmanību smagajai slimībai, tieši tādēļ “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule stāsta par saslimšanas riskiem, simptomiem un slimības ārstēšanas iespējām.
“Saslimstot ar Alcheimera slimību, cilvēka smadzeņu šūnas iet bojā, atsevišķos smadzeņu rajonos samazinoties pat uz pusi. Slimnieks vairs nespēj atcerēties informāciju, parādās grūtības veikt ierastās darbības, pasliktinās spriestspēja, mainās personība – viņš kļūst kašķīgs, nervozs, egoistisks. Slimībai progresējot, atmiņas traucējumi kļūst izteikti, slimnieks vairs neatpazīst tuviniekus, apkārtējo vidi un pat sevi pašu, pastāvīgi iespējams novērot psihoemocionālus traucējumus, kustībspēja kļūst ierobežota, nereti saslimušie ir pilnībā atkarīgi no apkārtējo kopšanas,” slimības izpausmes skaidro Ieva Zvagule.
Farmaceite norāda, ka par precīzu šīs saslimšanas cēloni zinātnieki vēl joprojām nav vienisprātis. Tiek uzskatīts, ka Alcheimera slimības riska faktori ir iedzimtība, dažādas galvas traumas, ilgstoša magnētiskā lauka vai ķīmikāliju iedarbība, asinsrites traucējumi, pārciests infarkts vai insults, cukura diabēts un citas saslimšanas.
Alcheimera slimības pirmie simptomi visbiežāk parādās aptuveni 65 gadu vecumā. Tomēr ir gadījumi, kad saslimšanas pazīmes iespējams novērot agrāk – neliela daļa pacientu, kas sirgst ar Alcheimera slimību, ir 40-60 gadus veci. Vairumā gadījumu slimība tiek diagnosticēta novēloti – aptuveni pēc desmit gadiem, kad tā jau sasniegusi bīstamāku stadiju, un attālināt tās attīstību kļuvis ievērojami sarežģītāk. Turklāt daļa veco cilvēku netiek pienācīgi izmeklēti, simptomi netiek ievēroti, tādējādi arī slimības diagnoze netiek uzstādīta.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!