- Digitālā ekonomika un izklaides nozare Baltijā: Kā tehnoloģijas maina patērētāju paradumus
- Kā izvērtēt online kazino pirms konta izveides?
- Filmas online – ērta izklaide jebkuram vakaram
- Biznesa transports un kravas - kā mazināt riskus piegādēs?
- Latvijas izklaides un atpūtas vietu vēsture 20. gadsimta sākumā
Aizmirst savus tuvākos un sevi pašu – skaudrā Alcheimera slimība
Related Post
- Kā izvērtēt online kazino pirms konta izveides?
- Autovadītāju atbildes, kāpēc ziemā izlādējas akumulators
- Jauns mēness Mežāzī 2026. gada 18. janvārī: Kas jāzina zodiaka zīmēm
- Kāpēc marinēti gurķi vidū kļūst tukši un kā saglabāt to kraukšķīgumu
- Cik ilgi kaķi spēj atcerēties savus saimniekus: atmiņas procesi un galvenās pazīmes
Ieva Zvagule vēsta, ka šai smagajai saslimšanai novēro trīs stadijas. “Sākumstadijā pacientiem novēro dažādas personības pārmaiņas: viņi mīl vecas mantas un krāj tās, kļūst skopi, sašaurinās interešu loks, piemēram, viņi neinteresējas par notiekošo pasaulē, savā profesijā utt., zūd interese par tuviniekiem un draugiem, slimnieks var stundām runāt, piemēram, par nenodzēstu gaismu, vēlas dzīvot atsevišķi un noslēgti, notiek dziņu atbrīvošanās – rodas pastiprināta ēdelība, palielinās seksuālās dziņas. Nākamā stadijā pārmaiņas cilvēka psihē ir izteiktākas. Slimniekam pavājinās atmiņa gan par agrāko, gan par pašreiz notiekošo. Šajā stadijā raksturīgi tā saucamie A simptomi: afāzija – slimnieks pats nespēj artikulēti runāt un nesaprot arī citu teikto; apraksija – zūd vienkāršas iemaņas – pats nespēj ne apģērbties, ne paēst; agnozija – nepazīst ne savu attēlu spogulī, ne arī cilvēkus un priekšmetus. Trešā jeb gala stadijā pacients kļūst stīvs, salīcis, iet sīkiem, šļūcošiem solīšiem, guļ embrija pozā. Slimnieks ļoti novājē un bieži kļūst par upuri slimībām, kas saistītas ar mazkustīgumu – izgulējumiem, pneimonijai u.c.”
Ja demence reiz sākusies, procesu pagriezt atpakaļ vai apturēt pat mūsdienu medicīnai nav pa spēkam. Pašlaik Alcheimera pacientu ārstēšanai izmanto medikamentus, kuru mērķis ir pārveidot slimības gaitu, pēc iespējas paildzināt to dzīves posmu, kad cilvēks spēj pats sevi aprūpēt, un attālināt laiku, kad tuviniekiem viņš jākopj.
Lai jau laikus spētu diagnosticēt slimību un uzsākt ārstēšanu, “Euroaptiekas” farmaceite iepazīstina ar agrīnām pazīmēm, kam pievērst uzmanību:
• Atmiņas zudums, kas ietekmē ikdienas dzīvi,
• Garastāvokļa un personības izmaiņas,
• Grūtības noteikt un risināt problēmas, pildīt zināmus uzdevumus mājās, darbā vai brīvajā laikā,
• Samazināta vai slikta spriestspēja,
• Apjukums laikā vai telpā,
• Problēmas izprast vizuālos attēlus un telpiskās attiecības,
• Rodas jaunu vārdu veidošanas problēmas, rakstot vai runājot,
• Lietu novietošana nevietā un nespēja izsekot darbību soļus,
• Pacients pamet darbu un izvairās no sociālām aktivitātēm.
Tevi noteikti interesēs
- Saldās kukurūzas nūjiņas īrisu glazūrā: kāruma pagatavošana bez cepšanas
- Kā apturēt kartupeļu dīgšanu: vienkārši ieteikumi uzglabāšanai pilsētā
- Pastāstīsim kā ātri nostiprināt stādus, dzirdinot tos ar medu
- Zivs filejas pagatavošana ar kraukšķīgu mannas garoziņu
- Cik ilgi kaķi spēj atcerēties savus saimniekus: atmiņas procesi un galvenās pazīmes
- Sātīgi kartupeļu salāti ar ceptiem dārzeņiem un krēmīgu mērci







