Jauno profesionāļu skats uz karjeru Latvijā – mīti un fakti

Jaunieši uzskata, ka viens no galvenajiem veiksmīgu karjeru raksturojošajiem kritērijiem ir laba alga, turklāt 64% jauniešu norādītais “labais atalgojums” ir krietni augstāks nekā vidējais valstī, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Lavija” veiktās aptaujas dati.

Aptauja tika īstenota, uzsākot jauno iniciatīvu “Jauno talantu dienas”, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļauties darba tirgū. Lai noskaidrotu, ko jaunie profesionāļi domā par darbu, kas viņiem šķiet svarīgi, tās ietvaros tika aptaujāti 546 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Iegūtie dati tika salīdzināti ar valsts statistikas datiem un darba tirgus tendencēm.

Veiksmīgu karjeru raksturo “laba alga”

Jautāti, kas, viņuprāt, ir veiksmīga karjera, jaunieši kā trīs galvenos kritērijus min labu algu (80%), iespēju darīt to, kas interesē un patīk (80%), kā arī iespēju apgūt jaunas prasmes, iepazīt jaunus cilvēkus utt. (40%).

“Interesanti, ka tikai 10% jauniešu kā vienu no veiksmīgu karjeru raksturojošo kritērijiem min darbu starptautiskā uzņēmumā. Pieredze liecina, ka tieši starptautiskos uzņēmumos parasti paveras plašāks lauks profesionālajai izaugsmei. Turklāt šajos uzņēmumos ir attīstīta korporatīvā kultūra, tie nopietnāk domā par dažādām izaugsmes un apmācību programmām darbiniekiem,” uzskata BITES Klimata kontroles menedžere Laura Pļavniece.

Runājot par atalgojumu, 43% aptaujāto jauniešu uzskata, ka laba alga pēc nodokļu nomaksas ir 1000 līdz 1500 eiro robežās un 21% jauniešu par tādu uzskata virs 1501 Eiro pēc nodokļu nomaksas. Kopumā 64% respondentu ir pārliecināti, ka laba darba alga ir, sākot no 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas ir krietni augstāks nekā vidējais atalgojums valstī pērn. Proti, no “CV Online Latvia” datiem izriet, ka 2017.gadā Latvijā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija ap 900 eiro.

Izaugsme ir pašsaprotama

Viens no nozīmīgākajiem karjeras izaugsmi veicinošiem faktoriem ir paaugstinājums. Katrs desmitais aptaujātais jaunietis ir pārliecināts, ka tas ir jāsaņem jau pirmajā darba gadā, bet 45% ir uzskata, ka tam ir jānotiek pirmo 3 gadu laikā. To, ka paaugstinājums ir atkarīgas no darbinieka prasmēm un sasniegtajiem rezultātiem, atzīst vien 39% jauniešu. Tikmēr LDDK un sabiedriskās organizācijas “Junior Chamber International” aptaujas rezultāti liecina, ka tieši darba rezultātus kā pārliecinošu argumentu paaugstinājuma piešķiršanai min 80% Latvijas darba devēju.

“No minētā izriet, ka darba devēji darbinieku sasniegumus un darba rezultātus novērtē daudzkārt vairāk nekā uzskata jaunieši. Šis aspekts ir diezgan būtisks, jo raksturo jauniešu izpratni par darba procesu kopumā. Tādējādi – jo ātrāk topošie speciālisti sapratīs, ko no saviem darbiniekiem sagaida darba devēji, jo veiksmīgāk veidosies viņu karjera,” ir pārliecināta Pļavniece.

Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!