Piena putra, kuru bērni tiešām apēd: manas ģimenes pārbaudītās metodes

Atceros, cik bezspēcīga jutos tajos rītos, kad kārtējo reizi bērns stūma malā putras bļodiņu. Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai brokastis būtu sātīgas, bet reizēm likās, ka vienkāršāk ir padoties un iedot kādu maizīti.

Tomēr ar laiku es sapratu, ka vaina nav pašā putrā, bet gan tajā, kādu tekstūru un garšas nianses mēs piedāvājam. Tagad esmu atradusi savu pieeju, kā parastu piena putru padarīt par kaut ko tādu, ko bērni prasa vēlreiz, un tas nemaz neprasa eksotiskas sastāvdaļas.

Kāpēc rīsu putra mēdz nepatikt un kā to mainīt

Lielākā problēma ar rīsu putru parasti ir tās konsistence – vai nu tā ir par sausu, vai arī rīsi ir salipuši vienā lielā kunkulī. Bērni ir ļoti jutīgi pret to, kā ēdiens “jūtas” mutē. Ja putra ir krēmīga, maiga un saldena, pretestība parasti pazūd pati no sevis.

Esmu pamanījusi, ka vislabākais rezultāts izdodas tad, ja nesteidzas. Rīsiem ir vajadzīgs laiks, lai tie uzsūktu pienu un kļūtu mīksti, bet tajā pašā laikā nezaudētu savu formu. Tas ir pacietības darbs, bet redzēt tukšu šķīvi pēc brokastīm ir tā vērts. Šeit nav nekādu burvju triku, tikai pāris vienkāršu soļu, kas maina visu procesu.

Pareiza rīsu sagatavošana pirms vārīšanas

Pirmais un, iespējams, svarīgākais solis ir rīsu skalošana. Es parasti rīsus beru sietā un mazgāju zem auksta, tekoša ūdens, līdz ūdens kļūst pilnīgi caurspīdīgs. Tas palīdz atbrīvoties no liekās cietes, kas vārīšanas laikā padara putru ķepīgu.

Kad rīsi ir tīri, es tos lieku katliņā un apleju ar divām glāzēm verdoša ūdens. Uz lēnas uguns vāru apmēram 10 minūtes. Svarīgi ir ik pa laikam pamaisīt, lai nekas nepiedegtu pie katla dibena.

Šajā posmā rīsi vēl nebūs gatavi, bet tie būs pusmīksti un gatavi uzsūkt pienu. Kad ūdens ir gandrīz uzsūcies, es rīsus vēlreiz ātri noskaloju ar karstu ūdeni sietā – tas garantē, ka putra nebūs viena liela pika, bet gan atsevišķi, maigi graudiņi.

Vārīšana pienā un īstā garša

Tagad sākas galvenais process. Katliņā ieleju četras glāzes piena un uzkarsēju to līdz viršanai. Tiklīdz piens sāk celties, pievienoju iepriekš sagatavotos rīsus. Uguni noregulēju pašu mazāko, kāda vien iespējama. Maisot vāru apmēram 15 līdz 25 minūtes.

Laiks var atšķirties atkarībā no rīsu šķirnes un tā, cik biezu putru jūsu bērns dod priekšroku. Ja redzu, ka putra kļūst par biezu, es droši pieleju vēl nedaudz karsta piena. Pašās beigās pievienoju ēdamkaroti cukura un pavisam mazu šķipsniņu sāls. Sāls ir obligāta, jo tā izceļ piena un cukura saldumu, nepadarot ēdienu sāļu. Tad uzlieku vāku un izslēdzu uguni.

Noslēdzošais piesitiens – krēmīgums un “slepenā” sastāvdaļa

Kad uguns izslēgta, es katliņam uzklāju dvieli un ļauju putrai “atpūsties” vismaz 10 minūtes. Šis laiks ir kritisks – rīsi patiešām nobriest un tekstūra kļūst ideāla.

Pirms pasniegšanas es putrā iemaisu divas ēdamkarotes laba lauku sviesta. Bet ir vēl viens veids, kā padarīt putru īpaši barojošu un garšīgu, ko darīja jau mūsu vecmāmiņas.

Atsevišķā krūzītē var sakult vienas olas dzeltenumu un uzmanīgi iemaisīt karstajā (bet ne vārošā) putrā. Tas piešķir skaistu dzeltenu krāsu un padara garšu daudz bagātāku, gandrīz kā desertam. Bērni parasti pat neiedomājas, ka tur ir ola, viņiem vienkārši garšo tas krēmīgums.

Ar ko papildināt, lai būtu vēl interesantāk?

Lai gan šī rīsu putra ir garšīga pati par sevi, es reizēm ļauju bērnam pašam izvēlēties “dekora” elementus. Tie var būt: Svaigas ogas vai banānu šķēlītes. Nedaudz kanēļa, kas sajaukts ar cukuru. Karote mājās vārīta ievārījuma, ko ieliek pašā vidū kā “sirsniņu”.

Tas rada sajūtu, ka bērns pats piedalās sava ēdiena radīšanā, un tad motivācija to apēst ir daudz lielāka. Galvenais ir nebaidīties eksperimentēt ar to, kas garšo tieši jūsu mazajam.

Gatavošana bērniem reizēm ir kā maza māksla, kurā jāatrod īstais līdzsvars starp veselīgo un garšīgo. Man šī rīsu putras metode ir kļuvusi par īstu glābiņu, kad gribas mierīgu un sātīgu rītu bez strīdiem pie galda.

Kā ir pie jums – vai jūsu bērni labprāt ēd piena putras, vai arī jums ir jāizdomā dažādi triki, lai šķīvji paliktu tukši? Padalieties ar saviem ieteikumiem vai varbūt kādu īpašu piedevu, kas strādā jūsu ģimenē, komentāros!