Ko darīt, ja telpaugs neaug: pieci iemesli un to risinājumi

Manā dārznieka pieredzē ir bijuši brīži, kad šķietami veselīgs istabas augs pēkšņi pārstāj augt. Vēl pirms mēneša tas dzina jaunus asnus, bet tagad mēnešiem ilgi nekas nenotiek.

Esmu iemācījusies, ka augi ar savu mierīgumu mēģina mums kaut ko pateikt – visbiežāk tā nav slimība, bet gan kāds neievērots sīkums kopšanā. Šāda “apstāšanās” ir signāls, ka kaut kas dabas procesos ir aizgājis šķērsām, un parasti risinājums ir daudz vienkāršāks, nekā mēs domājam.

Kad gaisma kļūst par deficītu

Gaisma augam ir kā ēdiens mums – bez tās nav enerģijas dzīvībai. Ja pamanāt, ka augs vairs neaug, lapas kļūst bālas vai jaunie stumbri izstiepjas tievi un gari, visticamāk, tam vienkārši trūkst gaismas. Fotosintēze šādos apstākļos palēninās, un augs pārslēdzas uz “izdzīvošanas režīmu”, taupot spēkus un neaudzējot neko jaunu.

Vienkāršākais risinājums ir pārvietot puķupodu tuvāk logam. Ziemas mēnešos pat saulainākā palodze var būt par tumšu, tāpēc es savām puķēm dažreiz izmantoju parastas augu lampas. Tas palīdz augam atgūt dzīvīgumu un atkal sākt dzīt lapiņas. Reizēm pietiek pat ar to, ka noslaukāt putekļus no lapām, jo putekļu kārta darbojas kā aizkars, kas nelaiž cauri saules starus.

Laistīšanas zelta vidusceļš

Ūdens ir viltīga lieta – gan tā trūkums, gan pārmērība augam kaitē vienādi stipri. Ja zeme podā ir pastāvīgi slapja, saknes sāk smakt un pūt. Puvušas saknes nespēj uzņemt barības vielas, un augs vienkārši apstājas attīstībā. Savukārt pārlieku izkaltēta zeme liek augam taupīt katru pilienu, un par jauniem dzinumiem tas pat nedomā.

Esmu pieņēmusi likumu: laistīt tikai tad, kad augsnes virskārta ir nedaudz apžuvusi. Pārbaudiet to ar pirkstu – ja jūtat mitrumu, pagaidiet vēl dienu vai divas. Ļoti svarīgi ir pēc laistīšanas noliet lieko ūdeni no paliktņa. Saknes nedrīkst atrasties “kājām ūdenī”, citādi tās ātri vien ies bojā.

Augsne kā auga mājas

Reizēm mēs aizmirstam, ka augs gadiem ilgi dzīvo vienā un tajā pašā zemē. Laika gaitā augsne sablīvējas, kļūst cieta un tajā vairs neiekļūst gaiss. Tāpat arī barības vielas ar laiku tiek “izēstas”. Ja augs neaug, iespējams, tā saknes vienkārši vairs netiek pie skābekļa vai enerģijas.

Šādā situācijā palīdzēs augsnes atsvaidzināšana. Nav pat vienmēr vajadzīga pilna pārstādīšana – var uzmanīgi noņemt virskārtu un aizstāt to ar jaunu, augstvērtīgu substrātu. Lai zeme būtu irdena, es parasti pievienoju nedaudz perlīta vai kokosriekstu šķiedras. Tas neļauj zemei salipt un palīdz saknēm “elpot”.

Barības vielu trūkums un “bada maize”

Pat labākā zeme ar laiku kļūst tukša. Ja augs pavasarī vai vasarā neaug, tas var vienkārši būt izsalcis. Aktīvās augšanas periodā puķēm vajag papildu enerģiju, ko sniedz kompleksie mēslošanas līdzekļi.

Tomēr ar mēslošanu jābūt uzmanīgiem – labāk iedot mazāk nekā par daudz. Es parasti izvēlos šķidros mēslojumus, ko pievienoju ūdenim reizi pāris nedēļās. Ja augam pietiks barības vielu, tas uzreiz reaģēs ar košāku lapu krāsu un jauniem pumpuriem.

Temperatūra un negaidītais stress

Augi ir lieli konservatīvie – viņiem patīk stabilitāte. Ja podiņš stāv caurvējā vai tieši pie karsta radiatora, augs piedzīvo stresu. Straujas temperatūras svārstības liek tam “noslēgties”. Arī aukstums no loga stikla ziemā var būt iemesls, kāpēc augs nīkuļo.

Mēģiniet atrast vietu, kur temperatūra ir vienmērīga. Izvairieties no vietām, kur pūš tiešs gaiss no vaļēja loga vai karstums no sildierīcēm. Stabils siltums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai augs justos drošībā un turpinātu augt.

Citi sīkumi, kas bremzē augšanu

Ir vēl daži iemesli, par kuriem mēs bieži neiedomājamies. Piemēram, pārāk liels pods – tad augs visus spēkus tērē sakņu audzēšanai, lai aizpildītu telpu, un lapas augt sāk tikai vēlāk. Vai arī tieši otrādi – pods ir par mazu un saknēm vairs nav kur likties.

Neaizmirstiet arī par dabisko miera periodu. Ziemā gandrīz visi istabas augi atpūšas, un tas ir normāli. Šajā laikā tos nevajadzētu tramdīt ar mēslošanu vai pārstādīšanu. Ļaujiet tiem uzkrāt spēkus pavasara cēlienam.

Vai jums arī mājās ir kāds “spītnieks”, kurš spītīgi atsakās augt, lai cik ļoti jūs censtos? Kā jūs parasti rīkojaties šādās situācijās – gaidāt pavasari vai uzreiz meklējat risinājumu? Padalieties ar saviem novērojumiem komentāros!