Tiek lēsts, ka 2025.–2026. gada ziemas sezona Eiropā varētu kļūt par visaukstāko pēdējo 50 gadu laikā.
Meteorologi norāda, ka pastāv iespēja atkārtoties līdzīgiem laikapstākļiem kā 1978.–1979. gadā, kad kontinentu skāra neparasti spēcīgas salnas un intensīvas snigšanas. Toreiz ekstremālie ziemas apstākļi būtiski traucēja ikdienas dzīvi, satiksmi un infrastruktūras darbību daudzās Eiropas valstīs, radot plašus izaicinājumus gan iedzīvotājiem, gan valsts dienestiem.
Kā vēsta Euronews, atsaucoties uz Drēzdenes Universitātes klimata un laikapstākļu prognozēšanas speciālistiem, šāds notikumu attīstības scenārijs pašlaik tiek uzskatīts par visreālāko.
Galvenais iemesls tam ir polārā virpuļa pavājināšanās, kas būtiski ietekmē aukstā gaisa masu pārvietošanos uz Eiropu.
Visums pārbauda šīs 6 zodiaka zīmes 2026. gadā, bet rezultāts var būt tā vērts
Zinātnieki norāda, ka ļoti līdzīga atmosfēras anomālija tika novērota arī pagājušajā gadsimtā tieši pirms tā dēvētās “gadsimta ziemas” iestāšanās, kas izcēlās ar īpaši bargiem un ilgstošiem aukstuma periodiem.
Šie meteoroloģiskie apstākļi norāda uz noturīga augsta atmosfēras spiediena veidošanos virs Centrāleiropas. Šādas situācijas ietekmē dienas laikā parasti valda salīdzinoši mierīgs un bezvēja laiks, savukārt nakts stundās strauji pazeminās gaisa temperatūra, izraisot spēcīgas salnas, kā arī biežu miglas veidošanos, kas var būtiski samazināt redzamību un ietekmēt ikdienas aktivitātes.
Toms Bricis nāk klajā ar paziņojumu vai Ziemassvētkos mēs tiešām sagaidīsim sniegu
Ir svarīgi uzsvērt, ka šīs klimatiskās izmaiņas ir saistītas ar globālo El Ninjo–Dienvidu svārstību ciklu, kas būtiski ietekmē laikapstākļus visā pasaulē.
Šis cikls nepārtraukti attīstās un mainās, periodiski pārejot no El Ninjo fāzes, kam raksturīga okeāna virsmas sasilšana, uz La Ninja fāzi, kad novērojama ūdens temperatūras pazemināšanās. Abu šo fāžu mijiedarbība ietekmē atmosfēras cirkulāciju un var radīt ievērojamas novirzes laikapstākļu modeļos dažādos reģionos.
Pirmajā scenārijā Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūra ir augstāka nekā ierasts, kas veicina siltāku gaisa masu pārvietošanos un līdz ar to arī maigākus laikapstākļus Eiropā. Savukārt otrajā scenārijā okeāna ūdeņi kļūst vēsāki par normu, un tas ietekmē atmosfēras cirkulāciju tā, ka uz Eiropas kontinentu biežāk ieplūst aukstas gaisa masas, radot bargākus, aukstākus un nestabilākus laikapstākļus.
