Sinoptiķi brīdina: šī ziema var atnest notikumus, kādi nav pieredzēti kopš 1879. gada — kam jau laiks sākt gatavoties

Meteorologi ir izteikuši brīdinājumu, ka 2025.–2026. gada ziema var kļūt par vienu no bargākajām pēdējo trīs gadsimtu laikā.

Prognozes laika periodam no 2025. gada decembra līdz 2026. gada februārim liecina par ļoti zemām gaisa temperatūrām un spēcīgu snigšanu, kas, neraugoties uz globālo sasilšanu, varētu pārspēt līdzšinējos klimata rekordus. Par to informē portāls Gismeteo.

Saskaņā ar sinoptiķu aplēsēm ziema sāksies ar strauju aukstuma vilni jau decembra vidū. Austrumeiropā termometra stabiņš varētu noslīdēt līdz –20 °C, bet gada nogalē temperatūra vietām varētu sasniegt pat –30 °C. Līdzīgi laika apstākļi prognozēti arī valsts dienvidu daļā, savukārt Tālajos Austrumos gaidāmas īpaši spēcīgas salnas, ko pavadīs vētras vēji.

Prognozes rāda, ka janvāris kļūs par intensīvas snigšanas mēnesi, īpaši valsts centrālajos reģionos, tai skaitā galvaspilsētā. Būs gaidāmi sniega sanesumi, kas var būtiski apgrūtināt transporta kustību. Tālajos Austrumos spēcīgajam sniegam pievienosies ļoti augsts atmosfēras spiediens, kas radīs sarežģītus un bīstamus laika apstākļus. Sinoptiķi uzsver, ka gaidāmā ziema būs nopietns pārbaudījums komunālajiem dienestiem, transporta nozarei un enerģētikas sektoram. Pastāv risks, ka pieaugs saaukstēšanās un traumu skaits, ko izraisīs apledojums un sniegputeņi, tāpēc iestādēm un glābšanas dienestiem savlaicīgi jāgatavojas ekstremāliem apstākļiem.

Iedzīvotājiem meteorologi iesaka uzmanīgi sekot prognozēm, ievērot drošības noteikumus un rūpēties par piemērotu apģērbu, kas pasargās no sala. Tāpat ieteicams būt piesardzīgiem uz ceļiem un sagatavoties iespējamām elektroapgādes problēmām. Eksperti norāda, ka šī ziema var kļūt par nozīmīgu signālu nepieciešamībai pielāgoties klimata pārmaiņām un pastiprināt gatavību ekstremāliem laikapstākļiem, jo klimata svārstības kļūst arvien neprognozējamākas.

Sinoptiķi arī piebilst, ka 2025.–2026. gada ziemā sagaidāms īpaši mainīgs un nepastāvīgs laikapstākļu periods, kurā iespējamas rekordzemas temperatūras. Līdzīgas vērtības novērotas tikai kopš 1879. gada, kad meteorologi sāka detalizētu laikapstākļu uzskaiti. Par galveno faktoru tiek uzskatīts rekordliels Pasaules okeāna temperatūras pieaugums, kas veicina intensīvus atmosfēras procesus plašā reģionā.

Pēc klimatologu domām, pirmie sniegputeņi varētu parādīties jau novembra vidū, bet stabila sniega sega izveidosies tikai līdz decembra sākumam. Biežie slapjie nokrišņi radīs apledojuma risku, savukārt decembrī un janvārī gaidāmas krasas temperatūras svārstības. Augsts gaisa mitrums pastiprinās aukstuma sajūtu, un regulārās pārejas no plusa temperatūras uz salu padarīs ceļus īpaši slidotus.

Lasi vēl: Pankūkas izdosies īpaši gaisīgas un gardas, ja mīklai pievienosi šīs 2 vienkāršās sastāvdaļas

Eksperti atzīmē, ka atmosfērā pastiprinās meridiālie procesi — aukstās gaisa masas no Arktikas biežāk sadursies ar siltām gaisa plūsmām no dienvidiem. Šī mijiedarbība veicinās krasas temperatūras izmaiņas un spēcīgu nokrišņu rašanos, padarot gaidāmo ziemu īpaši izaicinošu visām dzīves jomām.

Kāda ziema gaidāma Latvijā? 

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā