Slāpeklis ir viens no svarīgākajiem dārza augsnes komponentiem.
Jo tas palīdz augiem veidot aminoskābes, kas nepieciešamas to augšanai un attīstībai.
Taču laika gaitā slāpekļa līmenis augsnē var samazināties, tāpēc ir svarīgi to uzturēt.
Lai gan iespējams papildināt augsni ar mēslojumu, vēl viens efektīvs veids, kā atjaunot slāpekļa daudzumu, ir audzēt augus, kas to piesaista no atmosfēras.
Zemāk iepazīsties ar augiem, ko mūsu dārzkopības eksperti iesaka audzēt slāpekļa papildināšanai augsnē.
Zirņi
Runājot par slāpekli fiksējošiem augiem, zirņi bieži tiek minēti vispirms.
Šie strādīgie pākšaugi ir labi zināmi ar spēju bagātināt augsni ar slāpekli.
Lasi vēl: Mēs jautājām dārzniekiem, cik bieži vajadzētu laistīt papardes, tas ir gana bieži nekā no sākuma likās
“Man patīk pavasarī un rudenī savā ēdamajā dārzā stādīt zirņus, gan ražas dēļ, gan arī, lai uzlabotu augsnes kvalitāti nākamajai sezonai,” saka autore dārzniece.
“Kad zirņi pārstāj ziedēt un veidot pākstis, es vienkārši nogriežu augus un atstāju tos sadalīties tieši turpat augsnē, tā pievienojot vēl vairāk barības vielu.”
Zemesrieksti
Zemesrieksti biežāk tiek asociēti ar lauksaimniecības kultūru, taču tos var veiksmīgi audzēt arī piemājas dārzā.
Lai gan tiem ir garš augšanas periods (apmēram 140 dienas), zemesrieksti ir lieliski piemēroti siltākiem reģioniem.
Tie arī ir pākšaugi, jo sēklas attīstās pākstīs – tikai zem zemes, nevis virs tās. Tāpat kā citi pākšaugi, arī zemesrieksti fiksē slāpekli un uzlabo augsnes kvalitāti.
Zaļās pupiņas
Parastās pupiņas arī ir slāpekli fiksējošs pākšaugs. Lai gan zaļās pupiņas ēdamas vēl tad, kad tās ir mīkstas un mazas, tās tomēr pieder pākšaugu saimei. Turklāt pupiņas uzlabo ūdens un barības vielu uzsūkšanos, pateicoties simbiotiskām attiecībām ar augsnes sēnēm.
Lauka pupas
Viens no senākajiem kultūraugiem – lauka pupas, pazīstamas arī kā plakanpākšu pupas – ir lieliski slāpekļa fiksētāji.
“Es aizpildu tukšās vietas savā vēsā sezonas dārzā ar šīm pupām,” saka dārzkopības eksperte.
“Lai iegūtu maksimālu slāpekļa labumu, es nogriežu augus, pirms tie sāk ziedēt, un atstāju saknes augsnē, lai tās sadalītos.
Augšdaļas izmantoju kā segkultūru, ko sasmalcinu un atstāju uz vietas – tas papildina organisko vielu pirms pavasara stādīšanas.”
Āboliņš
Nedomā tikai par dārza dobēm – arī pārējā ainava var gūt labumu no slāpekli fiksējošiem augiem. Āboliņš vēl viens pākšaugs – ir lielisks piemērs.
“Āboliņš ir lielisks zemsedzes augs un laba alternatīva zālājam, īpaši vietās, kur daudz uzturas mājdzīvnieki,” saka eksperte. “Tas labi fiksē slāpekli arī nabadzīgās un sablīvētās augsnēs.”
Govju pupiņas
Govju pupiņas, zināmas arī kā melnacainās pupiņas, tiek audzētas gan to dekorativitātes, gan kulināro īpašību dēļ, taču tās arī lieliski bagātina augsni ar slāpekli.
“Man patīk vasarā iesēt govju pupiņas tukšajās dārza vietās,” saka eksperte.
“Tās ir izturīgas pret karstumu, sausumu un palīdz atjaunot nogurušu augsni.
Lai iegūtu maksimālu slāpekļa efektu, es tās nogriežu līdz augsnes līmenim pirms pupiņu izveidošanās.”
Lupīnas
Ne visi slāpekli fiksējošie augi ir pākšaugi. Pastāv arī citi varianti – piemēram, skaistie agrās vasaras ziedi lupīnas, kas veido koniskas ziedkopas jeb rasēmas.
Lupīnu ziedi ir dažādos toņos – violets, rozā, balts, sarkans, dzeltens, oranžs – visbiežāk maigā pasteļkrāsu paletē.
“Lupīnas ir labs slāpekli fiksējošu augu variants, un tās ir daudzgadīgas ar krāšņiem ziediem, kas priecē gadu no gada, vienlaikus bagātinot augsni,” saka eksperte.
“Tās arī lieliski pievilina apputeksnētājus – bites, tauriņus un kolibri.”
