Metālu cenas strauji pieauga, zeltam sasniedzot jaunu rekordu un sudrabam uz īsu brīdi sasniedzot 12 gadu maksimumu pēc centrālo banku īstenotās mīkstinošās politikas. Arī varš piedzīvoja cenu kāpumu saistībā ar Ķīnas papildu stimulēšanas pasākumiem. Tomēr cenu kāpums šeit var arī nebeigties.
Pēdējo divu nedēļu laikā gan dārgmetālu, gan rūpniecības metālu cenas piedzīvoja spēcīgu kāpumu, ko veicināja lielāko centrālo banku, īpaši Federālo rezervju sistēmas (FED) un Ķīnas Tautas bankas (PBOC), politikas virzītājspēki.
Zelts vairākkārt sasniedza jaunus augstumus, un ceturtdienas slēgšanas datumā tūlītējais zelta cenas pieaugums bija 90 eiro par unci jeb 4% kopš 18. septembra, kad FED pagājušajā nedēļā ievērojami samazināja procentu likmi par 0.5%.
Līdzīgi arī sudraba tūlītējais kurss tajā pašā periodā pieauga par 5% līdz 28,64 eiro par unci. ASV dolāru izteiksmē sudrabs sasniedza 12 gadu maksimumu – 32,71 ASV dolāru par unci, bet pēc tam atkāpās.
Turklāt Ķīnas otrdien paziņotais ievērojamais atvieglojumu pasākumu kopums izraisīja rūpniecības metālu cenu kāpumu, un vara nākotnes līgumu cenas LMB biržā šonedēļ pieauga par 6% līdz 10 080 ASV dolāriem (9024 eiro) par metrisko tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējo divu mēnešu laikā.
Tikmēr, ņemot vērā optimistiskās pieprasījuma prognozes, pieauga arī citu rūpniecības metālu, tostarp alumīnija, cinka un alvas, cenas. Metālu cenu kāpums var arī nebeigties, jo makroekonomiskā vide turpina atbalstīt augšupvērsto impulsu.
Zelta un sudraba cenas ir cieši saistītas ar FED politikas pārmaiņām, savukārt vara un citu rūpniecības metālu cenas vairāk reaģē uz Ķīnas izaugsmes perspektīvām.
Tāpēc metālu tirgi, visticamāk, turpinās augšupvērsto tendenci, kad politikas veidotāji divās pasaules lielākajās tautsaimniecībās īstenos turpmākus mīkstinošus pasākumus.
Federālo rezervju sistēmai ir būtiska nozīme dārgmetālu cenu virzībā, jo dārgmetāliem un ASV dolāram parasti ir apgriezti pretēja sakarība. Kad FED samazina likmes un dolāra kurss vājinās, zelta un sudraba turēšanas alternatīvās izmaksas samazinās, padarot tos pievilcīgākus.
Zemo procentu likmju periodos zelta un sudraba vērtība bieži pieaug, jo investori meklē labākus vērtības krājumus, īpaši zema ienesīguma apstākļos.
Pieaugošais ASV valdības parāds un ekonomiskās lejupslīdes riski, visticamāk, mudinās FED samazināt procentu likmes katrā sanāksmē līdz gada beigām.
Saskaņā ar CME Group FED fondu nākotnes līgumu cenām pastāv 50% iespēja, ka novembrī procentu likmes tiks samazinātas par 0.25% vai 0.5%, bet decembrī – par 0.25%. Gaidot daudz zemākas procentu likmes, visticamāk, turpināsies atbalsts zelta un sudraba cenām.
Turklāt straujš procentu likmju samazinājums un atvieglošanas pasākumi liecina arī par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos lielākajās tautsaimniecībās, veicinot lielāku pieprasījumu pēc drošiem aktīviem, īpaši pēc zelta.
Sudrabam ir tendence sekot zelta tendencei, un investori rūpīgi uzrauga zelta un sudraba attiecību, t.i., sudraba unču skaitu, kas nepieciešams, lai pielīdzinātu vienas zelta unces vērtību, lai informētu investīciju stratēģijas.
Lai gan sudrabs tiek klasificēts kā dārgmetāls, tas ir arī būtiska sastāvdaļa elektriskās un elektroniskās ierīcēs, piemēram, saules paneļos un lidmašīnās.
Pasaules rūpniecības pāreja uz atjaunojamo enerģiju, elektrotransportlīdzekļiem un augošo mākslīgā intelekta nozari ir kopīgi veicinājusi sudraba un vara pieprasījuma perspektīvas, un maijā, ņemot vērā bažas par nepietiekamu piedāvājumu, abas nozares sasniedza visu laiku augstāko līmeni.
Cenu kāpuma katalizators bija arī Ķīnas politikas pasākumi, jo Ķīnas Finanšu ministrija paziņoja par plāniem šajā mēnesī emitēt 1 trilj. juaņu vērtspapīrus īpaši ilgiem termiņiem investīcijām infrastruktūrā, tādējādi veicinot rūpniecības metālu pieprasījuma prognozes.
Līdzīgā veidā strauji pieauga sudraba un vara cenas, jo Pekinas šonedēļ veiktie mīkstinošie pasākumi atjaunoja optimismu attiecībā uz valsts pieprasījumu pēc šiem rūpniecības metāliem.
Saskaņā ar S&P Global datiem “gaidāms, ka vara cenas ilgtermiņā pieaugs, pateicoties pārejai uz tīru enerģiju, neraugoties uz valdošajām īstermiņa bažām”.
Organizācija prognozē, ka vara pieprasījums divkāršosies, līdz 2035. gadam sasniedzot 50 miljonus metrisko tonnu. Paredzams, ka vislielākais pieprasījums būs no ASV, Ķīnas, Eiropas un Indijas.