Kārtējo reizi apmeklējot ciematu, mēs nolēmām iepirkties vietējā veikalā. Ejot garām kaimiņu mājai, ieraudzījām, ka pa vārtiem iznāk padzīvojis vīrietis. Tas bija mūsu kaimiņš, tēvocis Andris.
Mans vīrs apstājās, lai sasveicinātos. Un es sapratu, ka ar sveicienu nebūs gana. Ir cilvēki, kam vienkārši ļoti patīk pļāpāt par visu uz pasaules.
Reizēm man rodas neliels stress, kad kaut kur aizbraucu ar vīru. Man jāstāv un jāgaida, kad viņš izrunāsies ar satiktajiem cilvēkiem.
Šoreiz viss izrādījās tieši tāpat. Pēc sveiciena sākās sarunas par zāli, pļaujmašīnām, kaut kādu agregātu, ko nevarēja iedarbināt, jumta remontu utt.
Stāvēju blakus un izlikos, ka arī es klausos uzmanīgi, lai gan, atklāti sakot, man bija garlaicīgi un nožēloju, ka neesmu paņēmusi līdzi telefonu. Vismaz varētu uzņemt pāris fotogrāfiju ar skaistām puķēm dobē vai vecu koku, kam bija interesanta forma.
Tad no krūmiem izlīda melnbalts kaķis. Dzīvnieks nevērīgi paskatījās uz mums un devās savās gaitās. Mēs visi apklusām un skatījāmies, kā pūkainītis aiziet. Jā, kaķi tādi ir, prot piesaistīt uzmanību.
Un tad kaimiņš sāka aizgūtnēm stāstīt:
– Man nesen bija tik dīvains notikums saistībā ar kaķi. Vienkārši klausieties!
– Ak, man patīk stāsti par kaķīšiem, esmu gatava uzmanīgi klausīties.
Tad Andris sāka izklāstīt piedzīvoto.
Kādu dienu večuks savā pagalmā ieraudzīja kaķeni. Dzīvnieks sāka glausties viņam pie kājām. Nebija skaidrs, vai tas ir mežonīgs vai saimnieka kaķis. Dzīvnieks šķita labi kopts un barots.
Bet ko tu parasti dari ar pieklīdušu kaķi, kurš negaidīti ierodas pie tevis? Pareizi, tu viņu pabaro ar kādu kārumu!
Arī mūsu kaimiņš mīlēja kaķus, tāpēc pameta dzīvniekam pīrāga gabalu un desiņas.
Kaķene labpatikā pamielojās, un vēl kādu laiku pavadījusi pagalmā, paslēpās aiz žoga. Vienā vietā bija nolauzta daļa žoga, visticamāk, pa šo caurumu pūkainā viešņa bija iekļuvusi večuka pagalmā un devās no tā prom.
Un tā kaķene apciemoja sirmo kungu katru dienu nedēļas garumā. Paēda, kādu laiku paciemojās un pazuda.
Andrim nebija nekas iebilstams, ka dzīvnieciņš apmeklē viņa pagalmu.
Reiz kaķene ieradās jau no paša rīta. Večuks nupat bija nolēmis ieturēt brokastis lapenē. Viņš atnesa sev olu kulteni, sviestmaizes ar desu un kafiju.
Ieraudzījis krūmos savu “draudzeni”, viņš aiz ieraduma pasauca to, lai pacienātu.
Kaķene pieskrēja, bet atteicās ēst piedāvāto desas gabalu. Pūkainīte uzvedās kaut kā dīvaini – ņaudēja, skatījās uz kaimiņu un skrēja uz sāniem. Vecais vīrs nespēja saprast, kas par lietu.
Viņš piecēlās, un kaķene, to pamanījusi, skrēja uz priekšu, neaizmirstot atskatīties. Bija skaidrs, ka kaķene sauc vīrieti, lūdzot, lai viņš seko viņas pēdās.
Lasi vēl: Speciālisti ir atklājuši, kam augustā būs liktenīga tikšanās un viņi beidzot gūs laimi
Tēvocis Andris, joprojām nesapratis, kas notiek, pasauca kaķeni un sekoja tai. Acīmredzot, dzīvnieks gribēja viņam parādīt kaut ko svarīgu. Varbūt viņai ir kaķēni vai kāds cilvēks ir nonācis nelaimē.
Tāpēc vīrietis, sacīdams: “Jā, es nāku, nāku,” žigli sekoja kaķenei. Viņa aizveda sirmo kungu uz dārza tālāko stūri, kur bija upeņu krūmu biezokņi. Atkal atskatījusies uz vecīti, kaķene veikli ienira zaļajā lapotnē.