Pasaules Ekonomikas foruma jaunākais ziņojums par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām liecina, ka kopš 2016. gada sieviešu pārstāvniecība mākslīgā intelekta (AI) inženieru jomā ir divkāršojusies, taču joprojām ir nožēlojami zema (0,20%) salīdzinājumā ar vīriešiem.
Tāpēc ir nepieciešams, lai vairāk sieviešu iejauktos mākslīgā intelekta pamatprincipos.
Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) ekonomiste Silja Ballere uzskata, ka, ja vairāk sieviešu kļūtu par mākslīgā intelekta inženierēm, laboratorijā izdomājot labākos un taisnīgākos tehnoloģijas dizaina lietojumus un funkcijas, kaitīgo ziņu un pētījumu par to, ka “mākslīgais intelekts negatīvi ietekmē sievietes”, nebūtu.
“Ir jābūt vienlīdzīgām iespējām līdzvērtīgi piedalīties mūsu nākotnes projektēšanā. Ir svarīgi, lai visu veidu cilvēki dotu savu ieguldījumu šajās pārmaiņās,” sacīja Ballere.
Sievietes ir nepietiekami pārstāvētas zinātnes un tehnoloģiju jomā
Jaunākajā WEF ziņojumā par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām konstatēts, ka sieviešu pārstāvība mākslīgā intelekta inženieru jomā no 2016. gada ir divkāršojusies – no 0,09 % līdz 0,20 %. Tomēr ziņojumā teikts, ka joprojām ir “ievērojami nepietiekama pārstāvība” tādās zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās kā mākslīgais intelekts.
AI ir triljonu dolāru vērta nozare un tiek lēsts, ka tirgus vērtība nākamajos 10 gados sasniegs 1,21 triljonu eiro. Daudzi pētījumi liecina, ka tas nesamērīgi ietekmēs arī sievietes. Tas attiecas gan uz tehnoloģijām, kas rada dzimumu aizspriedumus, gan uz potenciālo sieviešu atlaišanu no darba.
Citā WEF ziņojumā, kurā galvenā uzmanība pievērsta 10 svarīgākajām jaunajām tehnoloģijām, mākslīgais intelekts zinātniskajiem atklājumiem ierindojas pirmajā vietā. “Attīstība dziļās mācīšanās, ģeneratīvā mākslīgā intelekta un fundamentālo modeļu jomā revolucionizē zinātnisko atklājumu procesu,” teikts ziņojumā.
Ballere uzskata, ka sievietes ir jāapmāca un jānovirza uz profesijām, kas “aug”, taču skaitļi nesakrīt. “Ja aplūkojam pāreju no STEM grāda iegūšanas līdz ienākšanai darba tirgū, redzams kritums,” viņa teica. “Starp grāda iegūšanu un darba uzsākšanu jau ir plaisa. Pēc tam, pārejot vadošos amatos, ir vērojams vēl lielāks kritums,” piebilda Ballere.
Saskaņā ar WEF ziņojumu par dzimumu līdztiesību, sievietes veido tikai desmito daļu STEM vadošo vadītāju, un tas ir dubults trūkums tehnoloģisko un darbaspēka pārmaiņu jomā. Tas ir tāpēc, ka, kā norādīts dokumentā, sievietes “ieņem zemāk augošas un zemāk apmaksātas darba vietas, kuras, visticamāk, īstermiņā tiks negatīvi ietekmētas”.
Mākslīgā intelekta piekritēja un uzņēmuma īpašniece Karolīna Leira sacīja, ka mazāk sieviešu ieņem vadošās darbavietas, jo mākslīgā intelekta jomā kopumā strādā ļoti maz sieviešu. “Kopumā mazāks sieviešu skaits, kas ienāk un paliek STEM jomās, rada mazāku potenciālo sieviešu līderu pulku,” viņa sacīja, piebilstot, ka šī problēma saasina nepietiekamu pārstāvību vadošajos amatos.
Ballere uzskata, ka vēl pirms sievietes sāk strādāt, ir jāveido tilti, lai pēc augstskolas viņas tiktu pieņemtas darbā sākuma līmeņa amatos. Eiropas Komisija pieņēma šo domāšanas veidu, finansējot programmu Girls Go Circular, kuras mērķis ir sniegt 50 000 skolnieču digitālās un vadības prasmes. Ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir tik aktuāla tēma, ka uz to ir balstīta shēmas 2024 konference.
“Ja sieviešu nav – tas nozīmē, ja viņas nav iesaistītas datu vākšanā, datu verifikācijā un tajos slēpto sabiedrības aizspriedumu identificēšanā vai algoritmu radīšanā un attīstīšanā, kur var slēpties arī radītāju aizspriedumi, – tas potenciāli var atspoguļot sabiedrību, kas mūs nepārstāv,” viņa teica.
“Tomēr, ja sievietes izmantos šīs tehnoloģijas, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas, līdzīgi kā balsstiesības vai algu paritāte, tā ir milzīga un patiesi unikāla iespēja.”