Austrumeiropas iedzīvotāji saņēmuši brīdinājumus par klimata anomālijām, kas sākot jau no 17. jūnija, ietekmēs vairākus reģionus. Jaunākie datu ziņojumi ir īpaši negaidīti, un meteorologi ir izteikuši konkrētas norādes par to, kā gatavoties šai situācijai.
Eksperti prognozē, ka dienvidos gaidāms pārmērīgs karstums un sausums. Termometru rādītāji pārsniegs +35 grādu atzīmi, kas ir no 4 līdz 9 grādiem augstāks par klimatisko normu. Dažos dienvidu reģionos gaisa temperatūra varētu sasilt līdz pat +40 grādiem pēc Celsija.
Šādas klimatiskās anomālijas ir saistītas ar Azoru anticiklona spurtu, kas ļaus karstām un sausām gaisa masām no Āfrikas ziemeļiem ienākt valsts dienvidu perifērijās.
Daudzi reģioni ir saskārušies ar pārmērīgu aukstumu un intensīvu lietu periodu, kas izjauca sējas grafiku uz divām nedēļām.
Austrumeiropā pēc nenormāla karstuma viļņa daudzos apgabalos gaisa temperatūra pēc dažām dienām atgriezīsies pie klimatiskās normas. Dienas laikā gaisa temperatūra sasils līdz +24 grādiem pēc Celsija, savukārt naktī būs vēsāks ar temperatūru no +9 līdz +14 grādiem pēc Celsija.
Tuvojoties un 17. jūnijā daudzviet prognozē stipras lietusgāzes, vietām arī lielu krusu, un vēja ātrums brāzmās var sasniegt 25 metrus sekundē. Vietējiem iedzīvotājiem ieteicams izvairīties no uzturēšanās tuvu reklāmas konstrukcijām un kokiem.
Jūnija laikā Latvijā bieži novērojamas dažādas laikapstākļu anomālijas, kas ietver gan neparasti augstu temperatūru, kas sasniedz un pārsniedz +30 grādus, radot karstuma viļņus, gan negaidīti aukstas dienas ar temperatūru zem sezonas vidējās, pat sasniedzot +10 grādus vai mazāk. Bieži ir arī stipras pērkona lietusgāzes un vētras, kas var izraisīt plūdus un postījumus.
Papildus tam, dažkārt novērojama arī krusa un stipras vēja brāzmas. Jūnijs var būt arī sausāks parasti, kas var izraisīt sausuma periodus, negatīvi ietekmējot lauksaimniecību. Šim mēnesim raksturīgas pēkšņas un krasas laikapstākļu maiņas.
Tomēr ir liela atšķirība starp īslaicīgiem karstuma viļņiem, kas ilgst piecas līdz septiņas dienas, un ilgstošiem, kā tas bija 2010. gadā, kad karstuma viļņš gandrīz divus mēnešus pārklāja gandrīz visu Eiropu. Šādas ilgstošas karstuma viļņu periodi smagi ietekmē vecāka gadagājuma cilvēkus un indivīdus ar vāju ve***u.
Tomēr tik spēcīgi karstuma viļņi kā 2010. gadā vēl joprojām Austrumeiropā tiek novēroti vairākas reizes gadsimtā. Nav iespējams droši prognozēt, vai šajā sezonā gaidāma šāda parādība, jo katru atsevišķu notikumu ir gandrīz neiespējami prognozēt.
Visa šīs parādības atkarība ir no reģiona specifiskajām īpatnībām, ietverot reljefu, meteoroloģiskos parametrus un citus faktorus. Katrs šāds notikums ir rezultāts daudzu vietējo faktoru savstarpējās mijiedarbības, bet biežāka šādu notikumu atkārtošanās saistīta ar globālo sasilšanu.
Bet kāda vasara gaidāma Latvijā? Sinoptiķi šeit arī atklāj nepatīkamas detaļas…
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā