Viss applūdīs un peldēs: prognožu atjauninājums no sinoptiķiem uz tuvāko laiku

13. jūnijā Austrumeiropu skars tropu megaplūdi, kas var kļūt par šī gadalaika rekordu. Ja pirmdien reģions saņēma ne vairāk kā 6 mm nokrišņu, tad jau 12. jūnijā gaidāms 21 mm nokrišņu.

Tomēr galvenais dabas trieciens nāks trešdien, 12. jūnijā, kad tiek prognozēts “megalietus” ar intensitāti līdz 41 mm, kas ir gandrīz puse no jūnija normas.

No 15 līdz 21 stundai gaidāms lietusgāžu un spēcīgu pērkona negaisu ar krusu maksimums, un pastāv liela varbūtība, ka būs nopietni applūdušas teritorijas.

 

Pārbaudi savas zināšanas par latviešu žargonvārdiem!

Vai tu zini ko nozīmē šie latviešu populārie žargonvārdi? 

1 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu žargonvārds? 

2 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu žargonvārds? 

3 / 3

Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu žargonvārds? 

Your score is

The average score is 40%

0%

Saskaņā ar meteoroloģisko statistiku tik spēcīgas lietusgāzes Austrumeiropas nesenajā vēsturē vēl nav izlijis. Iepriekšējais dienas nokrišņu rekords – 34,1 mm, kas tika reģistrēts 1995. gadā, visticamāk, tiks pārspēts.

Turpmākajās dienās nokrišņi pavājināsies, bet joprojām saglabāsies spēcīgu nokrišņu raksturs. Ceturtdien gaidāms 19 mm nokrišņu, bet piektdien – 11 mm. Meteorologi brīdina reģiona iedzīvotājus un viesus par iespējamām grūtībām un iesaka šajā periodā būt uzmanīgiem.

Bet kā ar Latviju? 

Latvijā vasarā plūdi nav bieži sastopami, taču tie var notikt noteiktos apstākļos. Spēcīgas un ilgstošas lietavas var izraisīt upju un ezeru līmeņa celšanos, kā arī radīt plūdus zemu novietotās teritorijās un pilsētu ielās, kur ūdens nespēj ātri noplūst.

Pēc intensīvām lietavām upes var pārplūst, īpaši ja tās jau ir piepildītas ar ūdeni pēc iepriekšējām lietavām vai pavasara palu laikā.

Pilsētās, kur ir slikta kanalizācijas un drenāžas sistēma, intensīvas lietavas var izraisīt īslaicīgus plūdus, jo ūdens nespēj ātri noplūst.

Noslīdējums

Spēcīgas lietavas var izraisīt zemes noslīdējumus un krastu eroziju, kas var veicināt plūdu veidošanos. Cilvēka radītās izmaiņas dabā, piemēram, izstrādājot mežus, veidojot ceļus un celtnes, var ietekmēt dabisko ūdens plūsmas ceļu un veicināt plūdus.

Salīdzinot ar pavasari, kad Latvijā bieži notiek palu plūdi saistībā ar sniega kušanu un ledus sastrēgumiem, vasaras plūdi ir retāki un parasti lokāli.

Lasi vēl: Diemžēl šodien no šīs pasaules ir aizgājis leģendārs latviešu rakstnieks, kurš neatstāja vienaldzīgos

Latvijas hidrometeoroloģijas dienests un citi atbildīgie dienesti regulāri seko līdzi laikapstākļu prognozēm un ūdens līmeņa izmaiņām, lai brīdinātu iedzīvotājus un samazinātu plūdu radītos riskus.

Lai gan plūdi vasarā Latvijā nav bieži, tie var notikt noteiktos apstākļos, un ir svarīgi būt informētam un gatavam rīkoties, ja rodas šāda situācija.

Tomēr drīzumā sinoptiķi sola pavisam dramatisku laiku Latvijā, bet par to sīkāk izlasīsim jau dodoties uz nākošo lapu!

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Leave a Comment