Ierodoties kopā ar meitu bijušās sievas mājā, vīrs ieraudzīja pelnus. Vēlāk notika negaidīta tikšanās un viss mainījās

– Māmiņ, kāpēc tētis tā ar mums rīkojās? – mana meita jautāja Verai. – Mēs viņam neko ļaunu neesam darījuši…..

– Dzīvē ir tādi cilvēki, – nopūtās sieviete, taisot deviņgadīgās meitenes matus.

… Grigorijs sēdēja krēslā, šūpojās no vienas puses uz otru un saspringti raudzījās pa logu, kur viss jau sen bija vasarā. Šodien viņš agri atgriezās mājās no darba un atrada sievu aizmigušu.

– Kāpēc tu joprojām guli? – Izbrīnot acis, viņš uzdeva viņai jautājumu. Garmatainā sieviete pievēra acis un atbildēja:

– Ai, beidz! Patiesībā ļaujiet man vēl nedaudz pagulēt.

Rita pagriezās uz otru pusi. Griša nesaprotami paskatījās uz viņas nekustīgo ķermeni un tad izgāja no guļamistabas.
“Dievs, un kāpēc es tikai izdzinu savu Veročku,” viņš ar nožēlu nodomāja pie sevis.
Visu atlikušo vakaru Grigorijs pavadīja pārdomās, skatoties pa logu. Viņš atcerējās bijušo, bērnu un nebeidza pārmest sevi par savu rīcību.

Ar Ritu viņš satikās garāmbraucot galvaspilsētā. Viņa bija viena no tām, kas “bagāto Pinokio” redz no tālienes. Viltīgā meitene uzreiz apciemoja Grišu, un viņš “iekrita”. Vīrietis nepamanīja, kā pilnīgi aizmirsa par tuviniekiem, kas bija ļoti dārgi un ar nepacietību gaidīja viņu mājās. Rita viņu burtiski apbūra. Kopā ar viņu viņš atgriezās dzimtenē.

… – Griša, un kas tas ir? – neizpratnē jautāja Vera, kad viņas vīrs parādījās pie viņas uz sliekšņa.
– Tā ir mana jaunā sieva, – viņš viņai mierīgi atbildēja.
– Sieva?! Un kas ar mani? – viņa kliedza.

– Un tu… tu vari aiziet.
– Ko jūs domājat, aiziet? – Vera jautāja. – Vai tu esi sajucis prātā? Mums viss bija kārtībā.
– Mums bija, – viņas vīrs turpināja stingrā tonī. – Un tagad ar Ritu viss ir kārtībā.

Verai bija jāsavāc savas un meitas mantas un tad uz visiem laikiem jāatstāj šī māja, kurā viņi ar Grigoriju nodzīvoja vairāk nekā duci gadu.
Vīrs un viņas jaunais flirts skatījās viņai pakaļ un smaidīja.

– Ļaujiet to visu atstāt pagātnē! – Rita ķiķināja. – Pat elpošana bez viņas bija brīvāka.

Viņa apskāva viņa kaklu ar savu roku, un jaunās mīlestības apreibināts Griša uzreiz aizmirsa par Veru un mazo Jūliju.
Kopš tā laika pagāja vairāki gadi.

… Grigorijs paņēma pīpi un smēķēja. Viņa acīs parādījās asaras. Šajā brīdī viņš ļoti nožēloja pagātni, atceroties Jūliju. “Meita nav ne pie kā vainīga. Kāds es galu galā esmu pretīgs,” vīrietis pārmeta sev, skatoties pa savas mājas logu.

Pēc pāris minūtēm viņš pēkšņi uzlēca no vietas un devās uz garāžu. Drīz vien viņš izbrauca ar savu Nissan no pagalma un ar lielu ātrumu traucās pa lauku šoseju attālu ciematu virzienā.

Lasi vēl: Ļoti pāragri šo dzīvi ir pametis harizmātisks aktieris, viņam bija vien 27 gadi – kāds cēlonis?

Kad tālumā parādījās zemas mājiņas, Griša iedomājās tikšanos ar sievu un meitu. Viņš bija gatavs atvainoties par to, ka atvedis viņus šurp, nekurienes vidū, bet, vai mīļie viņam piedos, viņš nezināja…..

Pēc dažām minūtēm vīrs piebrauca pie mājas un bija pārsteigts par redzēto. Viņš izkāpa no automašīnas un, nonācis vietā, kur agrāk stāvēja guļbūve, apsēdās un gandrīz izplūda asarās.

– Kā tas varēja būt? – Viņš atkārtoja, līdz dzirdēja aiz sevis kāda balsi:
– Grigorijs, vai tas esi tu?

Viņš pagriezās un ieraudzīja tuvojamies vecu sievieti.
– Es esmu, – viņš klusi teica.
– Jūs droši vien meklējat Veročku un viņas meitu? – Viņa atkal jautāja.
– Jā, bet kur viņas tagad ir?
– Ak, viņas ir tik daudz cietušas! – Vecmāmiņa teica. – Viņas gandrīz gāja bojā ugunsgrēkā. Redzi, no mājas bija palikušas tikai oglītes.
– Un kur viņi tagad ir? – izmisīgi sacīja Griša, pieceļoties kājās.
– Ak, nejautājiet. Es nezinu. Tev tās jāmeklē- sacīja vecā sieviete, notīrīdama asaras.

Grigorijs steidzās pie mašīnas. Viņš ātri iedarbināja mašīnu un devās uz pilsētu. Tur ir maz sl*m*ī*u, tāpēc vīrietim nebija grūti atrast vietu, kur tika aizvestas Vera un Jūlija.

– Viņas ieelpoja daudz dūmu, taču izdzīvoja. Ar viņām viss ir kārtībā, – teica dakteris.

Tomēr ir kāds BET..

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā