Jauka veca māja var koncentrēt sevī labestības un gaismas enerģiju. Tajā paliek tikai labas atmiņas, kas ilgi iegulst cilvēka atmiņā. Tā notika notika arī ar Viesturu. Liktenis puisi nesaudzēja, taču kādā jaukā dienā atalgoja dāsni jo dāsni.
Puisēns vārdā Viesturs dzīvoja ciematā kopā ar māti un vecmāmiņu. Viņš nekad nebija redzējis savu tēvu, bet viņa vectēvs nomira ļoti agri. Puika sākumā pat īsti neapjēdza, kur vectēvs Maksis palicis.
Bet aptuveni mēnesi pēc opīša bērēm Viesturs pats secināja, kas noticis. Bērns saprata, ka vectēvs nav devies garā ceļojumā, bet gan savā pēdējā ceļā.
Bet kopumā Viesturs dzīvoja labi. Vecmāmiņa zēnu ļoti mīlēja un centās visos iespējamos veidos centās palīdzēt viņam attīstīties. Vadāja puiku uz karatē nodarbībām reģionālajā centrā, mācīja spēlēt klavieres, lutināja ar dažādiem gardumiem. Zēns pieķērās vecmāmiņai Norai pat vairāk nekā savai mātei Elvīrai.
Elvīra bērnu laida pasaulē ļoti agrā vecumā un ar mazuļa audzināšanu tikpat kā nenodarbojās. Viņa atstāja Viesturu mātes aprūpē, paziņojot: “Vai tu gribēji, lai es viņu nepametu?
Nu, tad audzini pati viņu tagad.” Bet vecmāmiņa nesūdzējās. Viesturs viņai bija gaismas un labestības stars. Viņa bērna labā ieguldīja visu savu dvēseli. Tikai vienu dienu viņas sirds neizturēja…
Bet Viesturs aiz bēdām par omītes nāvi saslima un tika ievietots slimnīcā. Neviens nesteidzās viņu no turienes izņemt. Māte viņu pat neapciemoja, bet kaimiņi bija iesaistīti vecmāmiņas apbedīšanas procesā.
Bērns gaidīja, kad māte nāks pie prāta un atbrauks, lai aizvestu viņu mājās. Bet brīnums nenotika. Tūlīt no slimnīcas Viesturs tika nosūtīts uz bērnu namu. Tur viņam bija jāiemācās dzīvot pēc pilnīgi jaunām normām un noteikumiem. Bez saldumiem, bez karatē, bez klavierēm.
Lasi vēl: “Google” jau šajā gadā sāks dzēst vairākus miljonus lietotāju kontu; dzēsīs, gan ”Gmail”, gan ”Youtube” kontus
Kā Viesturs to visu pārdzīvoja? Grūti pateikt. Viņš mēģināja apspiest sāpes par savas mīļotās vecmāmiņas nāvi. Zēns saprata, ka māte viņu ir pametusi, vispirms uzgrūžot vecmāmiņai, bet pēc tam – uz visiem laikiem. Bērns kļuva par jaunieti un galu galā secināja, ka šajā dzīvē viņš var paļauties tikai uz sevi.