Pēc bērnu nama absolvēšanas Viesturs nekavējoties nolēma doties uz dzimto māju. Viņš zināja, ka māte jau ir aizsaulē, taču viņš par to it nemaz nebija pārsteigts. Ar sievietes impulsīvo temperamentu un vieglprātību to varēja sagaidīt. Puisis nezināja, kādā stāvoklī ir mājoklis, taču cerēja, ka viņam vismaz būs jumts virs galvas.
Māja izskatījās gluži tāda pati tāpat kā agrāk. Viesturu uz mirkli piemeklēja “deja vu” sajūta – šķita, ka tūliņ aiz stūra parādīsies vecmāmiņa un aicinās uz pīrāgiem un tēju. Puisis dziļi ievilka elpu un devās uz durvju pusi. Viņam par pārsteigumu tās bija vaļā. “Vai tiešām šeit kāds bijis? Vai mājā tagad saimnieko bezpajumtnieki? Viesturam tādas domas nemaz nepatika.
Puisis iegāja iekšā un palūkojās apkārt. “Nē, iekšā valda pilnīga kārtība,” viņš nodomāja. Viesturs nolēma uzkāpt uz bēniņiem. Tur bija vēl viena dzīvojamā istaba. Bet tad viņš ieraudzīju jaunu sievieti, kura kāpa lejā. no bēniņiem. Sākumā viņa nepamanīja Viesturu, bet pēc tam izbijās un skaļi iekliedzās.
Kaut kādu iemeslu dēļ Viesturu neticami uzjautrināja šāda svešinieces reakcija. Bet tad izrādījās, ka meiteni sauc Paula un viņa arī bija bārene. Jaunā sieviete pastāstīja, ka ciemata pārvaldnieks bija nospriedis, ka māja nevienam nepieder, tāpēc viņš atļāvis meitenei tur ievākties.
“Nepārdzīvo, es tevi nepadzīšu. Mēs abi labi zinām, kā tas ir, kad nav ne mājas, nav ģimenes,” teica Viesturs, kurš uzreiz saprata, ka Paula ir ļoti mīļa un labsirdīga.
Abi jaunieši nekavēdamies nokārtoja mājokļa jautājumu, sāka dzīvot kopā un apprecējās.
Lasi vēl: Ar 1. jūniju WhatsApp pārstās darboties, bet ne pilnīgi visiem. Kuriem tieši?
Jaukā vecā māja tika atjaunota. Paula piemājas dārzā iestādīja daudz skaistu ziedu. Dažus gadus vēlāk draudzīgajā ģimenē piedzima dvīņi. Viesturs tikai tagad saprata, kā viņam paveicies dienā, kad viņš ar savu parādīšanos dzimtajā mājā nobiedēja skaisto svešinieci Paulu.