2026. gada gliemis: Atlantijas maktrgliemene – svešinieks, kas pārņem Rīgas līci

Atlantijas maktrgliemene ir spilgts piemērs tam, kā globālā kuģniecība un klimata izmaiņas maina vietējo dabu. Sākotnēji šī suga mita tālajos Atlantijas okeāna ūdeņos, īpaši Meksikas līča piekrastē, taču tagad tā ir kļuvusi par pastāvīgu un dominējošu iemītnieku Baltijas jūrā.

Invazīvās sugas veiksmes stāsts Baltijā

Baltijas jūra, pateicoties tās zemajam sāļuma līmenim, ir kļuvusi par ideālu vidi šai sugai. Atlantijas maktrgliemene ir iesāļūdeņu iemītniece, kurai tieši zems sāls saturs ūdenī ir kritiski nepieciešams veiksmīgai kāpuru attīstībai un jauno gliemeņu augšanai.

Rīgas līča mīkstā, smilšainā un dūņainā grunts nodrošina barības bāzi šiem ūdens filtrētājiem. Rezultātā suga Latvijas ūdeņos savairojusies tādā mērā, ka vienā kvadrātmetrā var atrast pat vairākus simtus īpatņu. Kā aktīvi filtrētāji tās patērē lielu daudzumu sīko aļģu un organisko daļiņu, tieši konkurējot ar vietējām sugām par barības resursiem.

Kā atpazīt Atlantijas maktrgliemeni?

Lai gan Latvijas piekrastē atrastie eksemplāri līdz šim bijuši mazāki, labvēlīgos apstākļos šī gliemene var sasniegt pat 5 cm garumu. Tā ir ilgdzīvotāja, kuras čaula ir ievērojami biezāka un izturīgāka nekā daudzām vietējām sugām.

Salīdzinājums ar vietējo Baltijas plakangliemeni (Macoma balthica):

Forma: Maktrgliemene ir stūraināka un masīvāka, turpretī plakangliemene ir apaļāka un plānāka.

Virsma: Maktrgliemenei virsma parasti ir raupja un pieaugušiem īpatņiem – tumšāka. Plakangliemenes ir gaišākas, bieži baltas vai sārti caurspīdīgas.

Iekšpuse: Maktrgliemenēm ir izteiktāki un spēcīgāki slēdzējzobi, kas satur abas čaulas puses kopā.

Baltijas jūras gliemeņu pasaule

Mūsu jūra ir bioloģiski nabadzīga sāļuma deficīta dēļ, tāpēc katra jauna suga būtiski maina esošo līdzsvaru. Pašlaik Latvijas ūdeņos apstiprinātas piecas galvenās gliemeņu sugas:

Lamarka sirsniņgliemene (Cerastoderma glaucum) – vietējā.

Baltijas plakangliemene (Macoma balthica) – vietējā.

Parastā ēdamgliemene (Mytilus trossulus) – vietējā.

Lielā smilšgliemene (Mya arenaria) – ieviesta suga.

Atlantijas maktrgliemene (Rangia cuneata) – invazīva suga.

Zinātne par gliemjiem: Malakoloģija

Malakoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta gliemjus (Mollusca). Gliemji ir otrā lielākā dzīvnieku grupa pasaulē pēc posmkājiem. Latvijā tie pārstāvēti ar divām klasēm: gliemenēm (Bivalvia), kas dzīvo tikai ūdenī, un gliemežiem (Gastropoda), kas sastopami gan ūdenī, gan uz sauszemes. Interesanti, ka pie gliemjiem pieder arī intelektuāli attīstītie galvkāji, piemēram, astoņkāji, lai gan tie Baltijas jūrā nedzīvo.

Kā palīdzēt?

Dabas pētnieki un malakologi aicina iedzīvotājus, pastaigājoties pa piekrasti, pievērst uzmanību izskalotajām čaulām. Ja atrodat Atlantijas maktrgliemeni vai jebkuru citu neparastu gliemi, ziņojiet par to portālā dabasdati.lv. Jūsu ziņojumi palīdz zinātniekiem sekot līdzi tam, cik ātri un kādā virzienā izplatās invazīvās sugas, kas ir būtiski jūras ekosistēmas aizsardzības plānošanai.