Meteorologi brīdinājuši cilvēkus par retas klimatiskās parādības tuvošanos, kas vairākos valsts reģionos sāksies no 11. septembra un kas nav novērota kopš 1875. gada, tas ir, pēdējo 150 gadu laikā.
Runa ir par neparasti augsta dienas temperatūras līmeņa saglabāšanos, kas divas nedēļas pēc kārtas ievērojami pārsniedz normu. Šāda neparasta situācija ir izveidojusies. Šeit mēnesi nav bijis nokrišņu, un vienlaikus laiks ir ļoti sauss un karsts: vidējā diennakts temperatūra pārsniedz normu par vairāk nekā 4 grādiem. Pēdējo reizi šāda situācija galvaspilsētā tika novērota 1875. gadā.
Turklāt līdzīga situācija ir izveidojusies dienvidu reģionos. Gaisa temperatūra šeit ievērojami pārsniegs šī gada laika klimatisko normu, kas būs neparasta parādība rudens sākumam.
Saskaņā ar Laika prognožu portāla datiem, gaidāms karstums +25…+28°C robežās, kas ir ievērojami augstāks par šim mēnesim ierastajām vērtībām. Arī naktis kļūs maigākas — aptuveni +18…+22°C. Nokrišņi netiek prognozēti, debesis pārsvarā skaidras vai nedaudz mākoņainas.
Arī daudzviet apgabalā no 11. septembra gaidāms neparasti silts un sauss laiks. Dienas laikā gaiss iesils līdz +24…+27°C — tas ir gandrīz par 5–7 grādiem augstāks par vidējām ilggadējām vērtībām. Taču naktis būs komfortablākas — +19…+23°C.
Arī ietekmēs netipiska siltā gaisa plūsma. Dienas temperatūra šeit sasniegs +25…+28°C, kas ir ievērojami augstāks par klimatisko normu. Būs mainīgs mākoņainums. Naktis saglabāsies maigas — aptuveni +19…+21°C. Pēdējās dienās ir iestājies neparasti silts laiks. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, galvaspilsētā vismaz tuvākās dažas dienas saglabāsies netipiski karsti apstākļi. Šeit temperatūra paaugstināsies līdz +26°C.
Eksperti norāda, ka neparasti siltās septembra dienas ir tiešas neparasti siltās vasaras sekas. Kā skaidroja meteorologi, galvenais iemesls šādiem neparastiem laikapstākļiem ir anticiklona darbība. Pilnvērtīgiem taifūniem, kas nestu spēcīgus nokrišņus reģionā un tādējādi ienestu šajā teritorijā vēsumu, vienkārši nav laika veidoties reģionā. Tā rezultātā veidojas temperatūras anomālijas, un ir rekordliels sausums.
Pirmās desmit mēneša dienas būs vissiltākās, taču beigās būs nepieciešamas siltas jakas. Septembris iedzīvotājus sagaidīs ar īsti rudenīgiem laikapstākļiem. Saskaņā ar datiem, vidējā gaisa temperatūra septembrī būs +10 grādi. Tas ir dienā, naktī tā pazemināsies līdz +5 grādiem.
Kopumā karstums mēneša sākumā nepāries. Dažās dienās tiek prognozēti +16–+18 grādi. Tomēr pilnīgi saulainu dienu ir ļoti maz. Saskaņā ar provizorisko prognozi, tās ir 6., 7., 17. un 18. septembris. Šajās dienās gaidāms pilnīgs lietus trūkums, gaiss iesils līdz +16 grādiem.
Ko sagaidīsim Latvijā?
Ja runājam par nokrišņiem, tad no 30 dienām 12 ir lietainas, pārējās ir mākoņainas. Ievērojams aukstuma vilnis gaidāms no 22. septembra. Saules trūkuma dēļ termometri dienā rādīs tikai +9, maksimāli +12 grādus. Naktis kļūs pilnīgi aukstas, tikai no +6 līdz +2 grādiem.
Kopumā šādi laikapstākļi ir diezgan raksturīgi. Sinoptiķi lūdz iedzīvotājus katru dienu sekot līdzi laikapstākļiem, jo tos var koriģēt, un vienmēr valkāt apģērbu atbilstoši laikapstākļiem. Runājot par atvasaru, šķiet, ka tā pienāks oktobrī. Atvasara ir silta un sausa laika periods, kas ziemeļu puslodes valstīs iestājas tūlīt pēc strauja aukstuma vilnis. Tas parasti notiek septembra sākumā un dažreiz pat oktobrī.
Aukstuma vilnis iestāsies septembra pēdējās desmit dienās, tāpēc oktobrī pēc aukstuma perioda ir pilnīgi iespējams, ka joprojām būs vairākas silta un skaidra laika dienas.
Pēdējo trīs mēnešu sausuma un mitruma rādītāji Gulbenē liecināja par apstākļiem, kas atbilda ekstremāla mitruma kritērijiem, savukārt Madonā un Daugavpilī vasaras periodā laika apstākļi bija ļoti mitri. Daudzviet Vidzemē, Latgalē un Sēlijā vasara raksturojās kā mēreni mitra, bet Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā mitruma un sausuma attiecība pārsvarā saglabājās normas robežās.
Kopējais nokrišņu daudzums Gulbenē šajā vasarā sasniedza 414 milimetrus, kas ir 188% no klimatiskās normas. Madonā reģistrētais vasaras lietus daudzums bija 158% no normas, bet Daugavpilī – 156%. Vienīgās novērojumu stacijas, kur 2025. gada vasara bija sausāka par normu par 4–7%, bija Kolka, Pāvilosta un Jelgava. Tieši Pāvilostā tika fiksēts arī vismazākais nokrišņu daudzums valstī – 184 milimetri.
Jūnijā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji sasniedza 91 milimetru, kas ir 130% no 1991.–2020. gada rādītāja. Jūlijs bija vēl lietaināks – nokrišņu daudzums vidēji 107 milimetri jeb 141% no normas. Savukārt augustā kopējais nokrišņu daudzums valstī bija 74 milimetri, kas ir nedaudz mazāk par ierasto normu, tomēr Rīgā tieši augustā tika reģistrēts vislielākais lietus daudzums.
Jau iepriekš tika ziņots, ka 2025. gada kalendārā vasara Latvijā bija vēsākā kopš 2017. gada un vienlaikus arī lietainākā kopš 2016. gada. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā, jūlijā un augustā kopumā bija +16,4 grādi, kas ir aptuveni 0,3 grādi zem normas. Iepriekšējā vasara, kad temperatūra bija zemāka par ilggadīgo vidējo, bija 2017. gadā, kad vidējā temperatūra nesasniedza +15,6 grādus.
Lasi vēl: Zināms ar kuriem iedzīvotājiem VID drīzumā varētu sazināties: ”Viss slēpjas bankomātu darbībā”
Šovasar zemākā gaisa temperatūra tika novērota 21. augustā Zosēnos, kur tā pazeminājās līdz +2,4 grādiem, bet augstākais rādītājs bija +32,4 grādi 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā. +30 grādu robeža šajā vasarā tika sasniegta tikai vienā dienā. Vasaras gaitā tika pārspēti kopumā 25 siltuma rekordi un četri aukstuma rekordi.
